Remarka "Melnais obelisks" . |
[Sep. 16th, 2004|04:43 pm] |
- Ir vēla pēcpusdiena. Es laikrakstos lasu ģimeņu sludinājumus un izgriežu bēru ziņas. Tas man vienmēr atdod ticību cilvēcei - it īpaši pēc vakariem, kad mums vajadzējis cienāt mūsu piegādātājus vai aģentus. Ja īstenībā būtu tā, kā rakstīts bēru sludinājumos, tad cilvēks būtu absolūti pilnīgs. Tur ir tikai gādīgi tēvi, nevainojami vīri, priekšzīmīgi bērni, pašaizliedzīgas, sevi upurējušas mātes, visu apraudāti vecvecāki, veikalnieki, salīdzinājumā ar kuriem Asīzes Francisks droši vien bijis neapvaldīts egoists, labsirdībā starojoši ģenerāļi, cilvēcīgi prokurori, gandrīz vai svēti ieroču fabrikanti - vārdu sakot, ja var ticēt bēru sludinājumiem, tad iznāk, ka zemi apdzīvojuši tīrie eņģeļi bez spārniem, par kuriem neko nebijām zinājuši. Mīlestība, kas dzīvē tīrā veidā tiešām sastopama visai reti, pēc nāves spīd no visām pusēm un ir visbiežāk dabūjamā manta. Pirmšķirīgu tikumu, rūpīgas gādības, dziļas dievbijības, pašaizliedzīgas ziedošanās te ir papilnam, un arī piederīgie zina, kas piederas, - viņi ir bēdu sagrauzti, zaudējums ir neatsverams, mirušo viņi nemūžam neaizmirsīs - to lasīt ir pacilājoši, un cilvēks var būt lepns, ka pieder pie rases, kam ir tik cildenas jūtas. |
|
|
Comments: |
Nu bet...
Par aizgājējiem vai nu labu, vai neko... Tradīcijas panimaš.
| From: | fleur |
Date: | September 16th, 2004 - 04:47 pm |
---|
| | | (Link) |
|
- Starp mirušajiem arvien rodami tādi, kas dzen izmisumā dzīvos. /Denī Didro/ /me atvainojas, ka shodien runaa tikai citaatos un klishejaas.
From: | divi_g |
Date: | September 16th, 2004 - 04:52 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Laba doma!
| From: | fleur |
Date: | September 16th, 2004 - 04:54 pm |
---|
| | | (Link) |
|
shkjiet, tev bija melnais obelisks?
From: | divi_g |
Date: | September 16th, 2004 - 04:57 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Vajadzētu būt.
Nu starp ārzemniekiem jau sameklēsi ne mazums tādu citātu, jo tā tāda latviešu tradīcija (un vēl dažu kaimiņtautu). No otras puses- mēs jau paši ne visai pieturamies pie tā, jo regulāri mēdzam nosunīt kādu aizgājušu politiķi...
| From: | fleur |
Date: | September 16th, 2004 - 04:54 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Rakstot sho citaatu es vismazaak domaaju par tradiiciju par aizgaajushajiem runaat tikai labu.. Un kaads tam vispaar sakars ar politikjiem??
Vai Tev bieži pēdējā laikā nācies dzirdēt ko labu par Staļinu, Hitleru...
| From: | fleur |
Date: | September 16th, 2004 - 04:59 pm |
---|
| | | (Link) |
|
- Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās. /Imants Ziedonis/
Jeppp... Kā kulaks uz acs ;-) Tai pašā laikā- sliktu tomēr sakām. Ķipa, ja personīgi nepazinu, tad varu teikt da jebko... Dubultmorāle. Neprotam bezkaislīgi izvērtēt pagātni. Un te nu mēs nonākam pie ievadteksta- neprotam bezkaislīgi, bet vienlaikus cinīgi un toleranti novērtēt aizgājējus...
Upssss... Cinīgi= cienīgi ;-)
Tā jau tas pieņemts pie mums, cilvēkiem. Atliek vien paklausīties kā tiek apraudāts pēdējais pļēgurs, kas miris no pārdzeršanās ar ļergu. Un apraud sieva un bērni, kurus pirms pēdējās dzeršanas šams kārtējo reizi kārtīgi nozilināja. Var jau būt, ka apraudam pašu faktu, varbūt veidojas kaut kādas asociācijas ar paša mirstību, kas to zina. Toties rakstniekiem ir par ko uzrakstīt :) | |