fledermause · jeb · D-a

Tik trakajiem dzīve dod spārnus -plašu un gaišu. Un kapēc lai tā nebūtu -Nepāla?

Drudžainais atvaļinājumu laiks,pā5rskrējiniem no vienas sapulces uz otru, tnācis ar darba lavīnu, saldām dārza ogām, kas paliek nenolasītas un tikai gara acīm saldumu tverošas un brīvo vēju. Laikam jau atkal zvaigznes vainīgas, ka čaļi mostās;p

Ja pasniedzi glāzi, tad esi drosmīgs noklausīties ko teikšu..un nepārtrauc. Pateicu uz visu klapi un, ko... Tā vietā, lai eksplodētu uz provokāciju. Tu tik nočukstēji, būs vien jābrauc darbdienās;DDDD
Visu pirmdienu smaidīju kā apmāta. Bet otrdien, sapratu, esmu apmāta jau kuro gadu un ne līdz smaidam...salmu atraitne.

Neviens mani nebīdīs un manu vasaru nepostīs. Nebūs kā ieplānoju, tātad būs savadāk un labāk!

Vakar nejauši uzkritu uz šo dokumentālo seriālu. Cik tālu varētu aizceļot šajā nīgro cilvēku zemē...pliks un traks?;p

Kur palika brīvdienas? Jā, tāds ir jautājums. Kur paliek. Jā, labas, saturīgas, saulainas un lietus pilnas, jūras pastaiga,m māsu sarunas un saldējums kā bantīte pāri tam. Bet atpūsties nepaspēju. Šķiet ka man tas mēneša beigu ritms prieku nedod un iedzen lamatās, kurās man netīk. Un kur esi TU? Un ko dari TU?

Tomēr gribu zināt. Kurš melo vai mēdz gļukot? Programma Endmondo vai velo skaitītājs pie stūres. Pamanīju Nobīdi apmēram divos kilometros uzskaitē. Kāds teic, tici Velo skaitītājam. Cits teic, tici Endmondo, viņu tak satelīts ved. Bet kur patiesībā? Pa vidu? Kāmēr nebija GPS draugs Endmondo, nebija šaubas. Nu šaubas...kas notiek? Kāds teic pa riteņu sasaisti uz apgiezieniem...bet kā to zināt, kā saštimmēt lai sapas un vai vajag tik smalki to datoru regulēt un galvenais kā to veikt, tjip riteņa apmēram un apgriezieniem. Jautājumu vairāk nekā saprašanas šajā jautājumā? bet interesanti tak.

Vismaz kriksis gandariiuma tika izvedinot galvu uz Olaines vecaas shosejas. Man prieks, ka izvilkos. Varbuut caurveejs un drauga raajiens pietiks? Maaciities, maaciities un veelreiz maaciities savaldiities. Eh, cik veel darba jaaieliek.

tad nu taaa. Taa vietaa, lai sestos uz veljuka un ripotu. Mees izlaizham putnus daarza un bardas gatavs. Interesanti uz cik ilgu laiku tad iztiksim bez sabiedribas savaa seenju chaulaa? Kas tas par berniskshiigumu un ekspancijaam, patrakot bez jeegas un satura. Un iemesls, smiekliigs..man skjita, man likaas...Kundziit, ieskaties pasee pirms nikjiiigu meitu teelot:(

Darba nedēļa ir cauri, uzrakstīju kā prieku un attapos un vēl viena nedēļa no manas dzīves...ir cauri...eh...

Kad esi nogruzījies pa darbiem, kad esi pārsmēlis savu spēku aku...un negribās nekur iet, ne runāt...kurais vakars paiet dialogos... Nedēļām nevienam neēsi vajadzīgs un tad komunikācijas mega sprādziens, nu jau Paliek interesanti, kāpēc tagad un par ko kuro reizi dialogs tiek risināts...
Un tā zināšana kad mosties, kad iet un kad pagalam neiet uz priekšu, kas ir tie zemūdens signali? Kas pateic priekša ko darīt un ko vēl vairak nedarīt...Ak, jel paldies lielais kosmoss...viss saskaņa ar mani šeit un tagad:)) Kaut kas mediatīvs ir tais rokas bungās...kaut kas kosmisks un mistisks....
Paliks, tas kam japaliek...es jūtu, es zinu, lai viņi riņko kā planetas, es nesatrauksos uz to šķindoņu ēterā.
Es nekad neēsmu mīlējusi aprīli, tas atņem spēkus un mieru. Speku šoreiz fiziski, bet ne garīgi. Ak, kaut kur jaskrien, bet treniņa nav...gan jau... noskriesim ar:)

darbs, darbs...darbs..manuprāt es aizies pa sviestu un vieglu pieskari, bet kaut kas te par daudz. Bet kā lai sadala pienākumus, ja slimo viens aiz otra un palikušie knapi dveš un īsteni gliemeži.Apbrīnojami, kā var lēnie divplākņi nosēsties tieši manā ceļa vidū, bet šeit tažu jārotē ātri un logiskā secibā. Jedrit vai nazīt;p RRRR
Mazais sačoks iedomājies ka pac gudrākais un noleks izglītības distanci tā vai tā, pat ja skaisti bastos. A ņifigā, dzīve Tev sados pa mici, uh, kā sados...eh, patiesa sāpe. ...un nav ietekmes zonā. Tikko tik atgriezās sakari un atkal vecā sāpe.:(
Graudi, kas ar graudiem...mistika kā jau pavasarī nezin vai sēs, vai plauks....bet turpinām pie siltuma tverties.

Nu ko vismaz reiz gadā tā višs i... ņemam un piekāšam un mums vienalga, ka kādam sāp. Kaut kā pārdzīvoju ar, piecūkātās brīvdienas, kuras tik ilgi un daudzsološi tika gaidītas. Balvā, darbs pa trim, jo kolēģi slimības gultas silda. UN kas man...kas man balvā...sapņi un ilgas un spēka izsīkums...rrr, Kā skan gaudojums uz sauli/ mēness vēl tālu, pēcpusdiena tak/

apakšniekiem....vai pasniegt amata paaugstinājumu un algas pielikumu uz sudraba paplātes. Sods vai balva?

pa vidu tintes plūdiem, pamanījos palasīties kas sviestā dzīvojošiem aktuāls...es laikam no citas planētas, tik maz saprotamu mesidžu...i google nelīdzēs šķiet.
***
intuīcija nekad nemelo, bet pārliecības par delete pogu nevaru atrast vai tā mana mazdūšības nodeva vakardienai?
... vai ideālismam, tak nav ziepe nenodils...??
zebru stāsti palieka vakardienai vai putekļiem...norakstīt ka tas nebij vērts, ar nav pārliecības...
visam jau ir nozīme, it īpaši ja dod kolosālu mācības stundu, un kur vēl citādu cilvēku bagātība, kas tika satikti tajā brīdī nirstot tēmā pie izpētes un saprašanas. cilvēki ir iepazinuši sevi un pieņēmusi būt atklāti ar sevi un citiem savās velmēs.
***
paspēlēsimies pirmdienās, vai noķēri...krievu biļeti;p

Es uzkāpu kalnā...tur augšā. UN štrunts par sniegputeni, es Tevi paņēmu kalna trolli:))) kalns...brīvībai un iedvesmai...izpausmei manai:)))

murrrr:))es vienreiz pati sevi nobeigšu...ar iedomām un murgiem;D
;p un pati būšu vainīga, jo patiesībā viss ir labāk nekā var būt :)būsim silti, būsim labsirdīgi...
turpinu mantru....murrr:) fledermausis lido atkal...pie zvaigznēm un siltuma

..nu un ka trīspadsmitais...skan Donavas valsis, skan Rožu valsis un tā līdz pēcpusdienai dejas ritmā vienā mierā un brīvdienās iekš...

Kuro piektdienu jau sagaidu ar drūmu domu. Vakar jūtu jau ceturdiena pārņem šo stafeti. Pamostos ar smagu domu, kā visu nakti sapņos cīnījos par sevi...jau tur visa par daudz, jau tur mēģinu atvairīt citus prom. Tātad tā savādā sajūta ka visa ir par daudz, kā salda velme sēdēt kalna galā un justies pasargātam no kņadas, no cilvēkiem ar kuriem nevēlies būt, bet esi apstākļu spiests pavadīt ikdien. Cik smagi un cik ilgi tas viss vilksies? Tāds ir jautājums.

Hohaidī, cik ilgi?
Vai tiešām nav nežēlīgi likt kolēģiem mocīties ar pensionāriem? Vai tiešām kolēģi ir jāmoka ar vecuma marazma izpausmēm un jāstrādā pēc vecuma pensijas izpelnīšanās. Es par svaigām asinīm, par paaudžu maiņu un iemaņu nodošanu tālāk...brrr nervi netur, gribās lamāties un bļaut. Smieklīgi, bet tie ir mani padotie, kurus nav tiesību atlaist...rrrr