fledermause · jeb · D-a

Spuhnde izleca un panesos...ar pļāpu savu. Sagribējās par parunāt par šo un to...tā viegli. Neba to 'virpas skrūvi vilkt tik vien gribās.

Multeņu bij daudz, dīvaini tieši tie tēli par kuriem domāju. Dīvaini pasākot labi, un izdarot pretēji savai pārliecībai viss ir labi. Labāk nekā var būt. Iespējams lai nonāktu tur kur nav būts , ir jāiet savādāk:))) Murrāju vai mīlu....kas to lai zin. To rītdiena teiks, bet baudīt šodienu nav liegts nevienam.
Vai drīz būs maijs, kad Berlīni atkal ieņemsim? Vai drīz būs vārdiņsvētki kad kalnā kāpsim un atkal kopā būsim?
To siltumu un sajūtas šajos simbolos ko par vārdiem sauc grūti ielikt. Un nevajag, jo ir silti un amizanti...tā dīvaini kādam un neirasti katram, bet mums ir labi arī tā kā ir labi mums.

Multeņu bij daudz, dīvaini tieši tie tēli par kuriem domāju. Dīvaini pasākot labi, un izdarot pretēji savai pārliecībai viss ir labi. Labāk nekā var būt. Iespējams lai nonāktu tur kur nav būts , ir jāiet savādāk:))) Murrāju vai mīlu....kas to lai zin. To rītdiena teiks, bet baudīt šodienu nav liegts nevienam.
Vai drīz būs maijs, kad Berlīni atkal ieņemsim? Vai drīz būs vārdiņsvētki kad kalnā kāpsim un atkal kopā būsim?
To si;ltumu un sajūtas šajos simbolos ko par vārdiem sauc grūti ielikt. Un nevajag, jo ir silti un amizanti...tā dīvaini kādam un neirasti katram, bet mums ir labi arī tā kā ir labi mums.

Siltumiņš mani atkal pārsteidza, ņēma un atrisināja manu avārijas situāciju. Sēdu darbos un smaidu kā miljonu vinnējusi. Un no otras puses kas ir miljons? Mēs tak to neēsam taustījuši, bet izķļūšanu no ķibeles un atvieglojumu var baudīt uz pilnu klapi. Ak, nekas nav ideāls, ja vien es iemācītos ignorēt to dumjo pļāpāšanu par citām.

Dejas, pirtiņa un murrāšana....murrr un sapņu tīmekļi par sauli citā pusē. Vairāk saules.... nākamam gadam:))

Basta! Es nemeklēju sen vairs neko. Esmu bagāta ar to, kas noticis ar mani. Skaidrs ir tik cik, mans ir mans un nevienam, mēs nepiederam tik ļoti, cik to atļaujam paši. Pārējais ir ilūzija un maldi. Mūsu krāsainās domas un sajūtas, ko sev atklājam vai vēlamies rast. Var lepni aiziet, var durvis cirst, bet sarkanās siksniņas atvedīs atpakaļ, jo ķēde paša savažota un pasniegta .... Smilksti, alksti, Tavas vēlmes Tevi mazu un bezspēcīgu dara...un atpakaļ ved.

Kaut ko elst par dzimumdienas piedzīvojumu...bet ņemot vērā salocīto pašsajūtu un galvas bēniņu haosu, pagaidīšu kad iegūto emociju vētra noguls. Ja jau galvaa vel domajaas angliski, par ko pati briinos un logika ar sapraatu nedraudzeejaas....pameditēšu. Ziniet man tur patika, kaa jau allaž kad kājas kust un domas spārnos....Rietumu malai nav ne vainas, pat ja mandarīni vēl zaļi.
Es briinos, par ko Tu taa mani lutini, par ko taa es te gadījos..bet man patiik, ka patiiku Tev:))))

Mēbeļnieku atribūtu veikals. Pirms piedzīvojuma nobruka virtuves stūra skapīša eņģes?

Noraujos, noaurojos un veelos aizmukt no šhiis sabiedriibas. Bet izskataas esmu neaizvietojama un gribeet atvaljinajumu ir daudz. Turku saule mani nav atdzeseejusi. Un tad veel shis gribeet prieku sauli dzimshanas dienaa, gribu un buushu traka. Es ticu, es kaut ko izdomaashu, ticu ka esmu vajadziiga. ...kaut nagus mauc, tak neatziistas...bet riikojaas gan;p
es esot no vajadziigaa plaukta;D

Laikam reizēm spēju aizrauties ar niekiem, ar interesantām idejām un atradumiem interneta dzīlēs. Bet trakāk par visu iedzen āķi lupā, ceļojuma izsapņo0šana, plāņošana, adrenalīnu spēj uzdzīt pieturas punktu plānošana, aprakstu studēšana un tad lēcienā neziņas laukā un vietā. Tas ir gardākais, kas man patīk ceļojot, atklāt ko jaunu, pārbaudīt sevi jaunā telpā un vietā. Atklājums kā izaicinājums kā piedzīvojums sev un notikumam. Atklājums salīdzinot ar to,kas plānots un kas sanāks no tā visa reāli dzīvē. Vienmēr tak ir nobīdes un pat ļoti krāsainas un foršas. Vai novembra deportācija izdosies?

Šķiet iestājies periods, kad sajūta ka esi notikumos neēsot pats tur iekšā. Notikumi, cilvēki, sajūtas. Notiek un izdzīvotas ar pilnu garšu, bet citā dimensijā. Attēlot gribētos šīs brīža sajūtas, bet vai spēšu būt precīza un pareiza attēlotā atspoguļojumos. Sajūtas, kad notikumus neietekmē Tu pats, bet kāds cits. Subjektīvi it kā lēmumi tiek pieņemti un akceptēti pašam, bet notikumi un to gaita kā neparedzēts kino. Vārdi jau tikai instruments ar ko mēģinam salikt sajūtas tekstos, bet vai to var precīzi izlikt un izprast. Šaubos. Šīs pārdomas varbūt saistītas varbūt ne, pēc miega jaunā puķainā šūpuļtīkla Aulejās/ joprojām skan Grietas piebilde, ka šķiet šis labāk piestāvēs man/, pēc jauši nejaušā ābolu ciemiņa Graudupēs. Viss kompakti, kopā un atsevišķi. Cilvēki blakus, kas ietekmē manu dzīves gaitu. Cilvēki un viņu domas, attieksme. Esmu viņiem pateicīga, paldies, ka esat:)

brīvdienas bez komentāriem...eh, apmulsusi...37 km noripojusi, sviestu prāta karstumā sakūlusi un veiksmīgi atbrīvota no spriedzes auklās...jauna lapaspuse graudu upēs

...uz brīdi, lai pēcāk pievilktu, tieši tā kā Tu vēlies. Smilkstēsi, ak kā smilkstēsi gribēt būt blakus...ir jānopelna. Dārgi:))
Bet mēs pa to laiku atradīsim vieglāku izklaidi, bez emocijām, bet ar sugas izpētes materiāliem. Lai iet:))) Augusts, septembris. Cik izturēsi, mīļumiņ?

apskaut, brīnišķīgs iemesls lai satiktos

dzied sīcis.
Kas ir brīnums? Rīkoties pa vējam vai ar saviem uzskatiem? Jedrit vai kociņ, kāpēc tik daudz jautājumu un atbilžu nav...piiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii:(
Mēs atkal to darījām. Vai es sevi pazīstu , reizēm jautāju. Bet pilnīgi bez tā es nevaru, man vajag ...šīs asins balles.

Dilēma par vilku, sirdi un labu cilvēku....vai grauzt kāju?
Vilks, lai kā Tu viņu baro skatās uz mežu. Vai to var mainīt vai būrī dzīt? Vai vajag? Kas no vilka paliks?
Sirds lūzt un nespēj atteikties pat zinot, ka reizēm viņai ledusskapis draud? Rītdiena vienmēr cita bailēs slēgta būs. Vai izturēsi?
Labs cilvēks, ar iespēju būt. Neziņa neziņas galā, bet grauzt savu kāju un asiņot ar negribētos. Kā vārdā, kura izvēle pareizā. Kura Tavējā? Domājot par rītdienas perspektīvu teorijās. Kā zināms dzīvē gadās viss savādāk.

Pēc jaukām brīvdienām tēmā ar ūdens rozēm un pirts gariņu, par vaniļu es padomāšu rīt. Par to, kuru vēlies atrast TU...bet varbūt nedomašu. Jo cik nebaro vilku, tas skatīsies uz mežu. Arī vārdi reiz izskanēs vejā un aizmirsīsies, arī nervozums līdz nelabumam pāries... Nāks diena, nāks padoms, bet vislabāk ir sargāt sirdī to kas ir un ļaut atvilkt elpu sapņotājam. Mēs būsim.

Vecas smaržas jāmet ārā, atliekot ik reizi varbūt tomēr ne, tās neuzlabojās. Pat ja mīļas bij, pat ja ļoti patikušas. Laikam jau arī dārgas , nu un? Kam vairs tas? ... Pus-pudele neizlietotu smaržu...prieka, emociju. Kaut kas, kas varēja būt, bet iedomu, aizspriedumu, audzināšanas vai citu dzīves savāktu skeletu mantojuma rezultātā....nepiedzīvots . Puspudele prieka nu vecas jau tapušas. Taupītas, atteiktas. Prieks, kas sev liegts...ar domu iztikt, šoreiz ne, pataupīs, citreiz. Vai mazums domu tai brīdī atskrien. Bet tagad nu par vēlu, vecas ...jau.:(
Pus iespējas no prieka smeltā atteikts. Kā vārdā, kas iegūts?
Reiz atsakot īstenot dabas brīnumu ar tekstu, gan jau ..tad jau. Pieņemts lēmums un dzīvei cits scenārijs. Tad jau ...nepienāca. Pēkšņi viss bij nokavēts. Tad neliegsim prieku šodien, nepieņemsim lēmumu ar iespēju tos realizēt ...varbūt rīt. JO rītdiena var nepienākt un smaržas/ iespējas/ kļūs vecas vai neīstenojamas vairs brīdī tajā...tad jau...

Auksts, slapjšs.....Līgo svētki. Vai tiešām jūlijs klāt un jaunie kartupeļi, kaut kur gailenes? Spēka dziesmas, zemenes un pāri visam siltums un garaiņi. Saulgriežos mazā pirts divatā...pa fikso, bet smuki, silti un mīļi.... dievīgi, kā šo svētdien atkal. Vislabākās ir divatā. Mēs piederam viens otram un pirts gariņam zaļumu aromātos.

Varbūt paradīzei ir vairākas durvis un ieejot pa vienam, Tu nonāc tur un citreiz pa citām citur?
Šūpuļtīkls, putnu čalas un zaļā ozolu birzs. Viss debess jums virs manis ozola zaru aizsegts kā zaļš pārklājs kā vairogs ceļotājam.
Burtniekos kā saudzīgām rokām vadīta es ceļu mieram atradu... viss notiksies kā jānotiek. Mēs tiksimies uz Vasarsvētkiem kā meitene nodomāja pirms, tā arī būs:))) Mēs neliksim vilties otram, ja dārgs viņš mums būs. Mēs nesāpināsim otru, jo sargāsim to. Baudīsim viens otru kā dabu. Skaisti un liegi. Osis dārzā, māls rokās un Burtnieku ezera putnu čalas. Tādas izdevās brīvdienas, kuras iesākumā nesolīja neko...Negaidi un Tu tiksi atalgots ar brīnumu, ar zaļu pasaku un cilvēku laipnību. Paldies.