godīgsakot, es gribētu cieši paskatīties acīs diviem cilvēkiem, iespējams, ka abām sievietēm, bet tas, kāzināms, nav spēlēts
Tas pirmais būtu tas, kas izdomāja, ka zupā obligāti jāiemet burkāns, piekam, nevis vesels, lai viņu riebumā un diviem pirkstiem izmakšķerēt un izmest, bet kubikos,lai viņš var ļengans un caurspīdīgs izplatīties pa visu zupas ieņemto telpu, kas būtu, attiecīgi, katls vai šķīvis.
A tas otrais būtu tas, kas paņēma rokā fufaiku un adatu, atsēdās uz dīvāna, ilgi un dumi uz to visu skatījās, tad notrauca idiota slienu no apakšlūpas untad---- piešuva taj fufaikai klāt īstu kažokādu.

Tas gadījumā, ja viņiem bija acis, saprotams, a gadījumā, ja tā ir viena un tā pati persona, tad man nāktos paskatījies vienai un tai pašai personai acīs divreiz

vot, piemēram, visu, kas smuks un spalvains, piemēram, saprotu, betē tie uggi, kaut arī glīti augšā apspalvoti, nukapē, kapē tai apakšai jāiskatās pēctā, ka tur iekšā ievietota plakanā pēda ar tādiem izplestiem pirkstiem, bumbulīšiem galā, nu, teiksim, šāda. Kroplība kautkāda, nu, ja uz pēdu skatās, augšas smukas,murmur, ami kusajemsja, kusajemsja mi? betē, neliecieties traucēties, jajums kājā uggs, esmu norūpējusies un izslāpusi visko pirkt, bet man neskaita navdu.

Šodien autobusā brauca divi vikijas prototipi, kādi gadi diudesmit pāri, vai, blondas tādas divas čīkas, sēdēja pa četriem beņķiem, ieplestām kājām un mutēm, jo kožļāja vislaiku, uz viena no beņķiem svinīgi uzlikts telfons, kas diezgan nekvalitatīvi repo par sukām un bļaģām, otrai, savukārt, vislaiku zvanīja un viņa tai otrai un atņuķ ne vienaldzīgai  publikai vislaik jautāja: A čo im nado (čpo čpok, jo kožļā), prikaļisj (šļak, šļak), čo nado?! (čpok čpok )unta trubā: "Privet, (šļak šļak) čjo tje nado? (šļak šļak) Dae, prikaļīīīīsj, mi šja jedjem!". Parcikpartik man šodien nebija brī kleitas, un vēl vairāk, es nebiju uzkrāsojusies, un, ja ar to nepietiek, arī rūpīgi saķemmējusies, un, principā, es, galugalā, neesmu nekāda brī,  tad man nebija dukas savilkt ģīmi kulturālā grimasē un publiski atklāt, ka slikta gaume nav nekāds tikums, jo viņas man, drošvien, būtu atbildējušas, ka neglītums,resnums un pieēsmit cm augstums tože nē un es, savukārt, atbildētu,-... Jē bat... nou but... jē bat... nou bat-  JĒBATNOU!un iebakstītu acī. Vārdsakot, iespājami daudzi dažādi iznākumi un kas to laitagad zin, kur tie mūs novestu. Betvispār, man viņām bija ieteikums nākošiem braucieniem 22.autobusā, lai šokējošāk izstītos, viņas abas varētu līdztekus šim visam, savstarpēji rotaļāties ar rozā vibratoriem.

Ja par sievietēm turpināt, tad vakar arī gadījās man gadījums, dominā, eju es cauri, pēkšņi man pretim kā senam draugam, skāvienam gatava, nāk meitene un sniedz man bukletu, un smaidīdama, tākā visu mūžu tikai mani gaidījusi, saka, -tas jums (Murr, murr), es ņemu to bukletu, bet tai tvēriena brīdī, nesaprotu, kā tas notika, es pati tieku tā glāsmaini satverta ap, kātosauc, potīte tikai rokai?, nulūk, tātad, šādā intimā veidā satverta (otra roka,(viņas) starpcitu uz pleca jau), un maigi atsēdināta kautkādā ķeblī, apgaismotas dominas viducī, viņa pār mani pārliekusies špricē man virsū kaukādas rožu ziedlapiņas un prasa kā es jūtos. Savādi, es saku. Nulūk, beigās gan noskaidrojās, ka man jāiegādājas šī mazā brīnumu burka par sešdesmit pieciem eiro, bet tākā es viņai uzreiz jau esot iepatikusies (Murr, murr), viņa man iedos otru burku dāvanā. Brīdī, kad atklājās, ka es negribu to burku, viņas interese zuda un viņa aizgāja pie citas. Mauha!

aij, štrunts ar tiem dizainētiem vāļenkiem pa tauzend baks, man vispār šitie patīk, nez, viņi mani apsmies un lamās, kad pasūtīšu pie viņiem tikaj divus (labo un kreiso) un izmērā dāmaj piemērotus?

Birojēkā ir viena tāda vieta, kur sievietes viena pret otru izturas izteikli laipni, lūdzu, lūdzu, tikai pēc jums, onē, onē, kojūs kojūs,  tikai pēc jums, pēc jums, pēc jums... vārdsakot, ļoti labprāt palaiž kādu citu papriekšu. Un tas ir lifts.  Ne tubziks, ne restorāns, nekas. Unzinkapē? Tapē, ka tikokātu iesper kāju tādā tukšā liftā, kur neviens līdzsvaram nestāv pa malām, ta viņš izdod tādu skaņu kā tādi kliedzoši lūztoši svari tikai varētu izdot pārpūlē pirms sabrukšanas, piekam nošūpojas drausmīgi. Bet! Pēc divmēnešu eksperimentiem, dažāda veida ieslīdējumiem, iekāpieniem, ielecieniem un augstāk par zemi, augstāk par zemi, tagad varu  uzlūkot visas pa priekšu palaidējas ar lepnu un saltu: "jā, tāda es esmu, mistērija,viegla kā pūciņa" skatienu. Pie mana iekāpiena nu viss turas kluss.
(No sākuma vaig abām kājām uzkāpt uz sliekšņa un tad ar ļoti lielu soli pārcelt visu sevi  uz pretēju sienu). ZIS IZ SPARRTAAAH!

Cik daudz prieka man gājis secen! Šeldons no bigbengteorī ir TĪK kolosāls

http://www.youtube.com/watch?v=HWc3WY3fuZU

Nē, man nevajag melnu labradora kucēniņu, nevajag man, paldies,nē, nemaz nelūdziet, neņemšu es to labrodora kucēniņu, nē, par brīvu arī ne

Ou, krievi tik superīgi ierunājuši litel britanu, sevišķi izteiksmīgi garmataino invalīddraudzinu un jē bat no bat jē bat nõ beibi. Lagan man vismīļakā ir kaija Ennija un nīgrā tūroperatore, adõŗ

Irjā, tādas nekad īzī pīzī neatrodamas lietas tomēr, neatceros kur akal, bet redzēju kaukur kā vienā birojā bija lielā apgaita, nukur, aitišņiki apstaigā un restartē kompjus untā, nulūk, viņi iegāja kambarī pie kautkāda ciparu onkulīša, un pirms visu restartēt uzslavēja glīto daudzbērnu destktopbildi, uzko onkulis atbildēja, kajā, tiešām glīta, tikai tie neesot viņējie, esot pirms trim gadiem atnācis un tā bilde tur jau stāvējusi, tagad viņš jau viņus visus ienīstot, sevišķi to mazo, malējo. Piemēram, dzīvē vairs nekad neatrast vietas, kur īzīpīzī no kautkurienes atrakstīties, ja esi reiz pierakstījies, tā es pierakstījos tantras komītē, nuun, viņi viskautko laipni piesūta, un piesūta teiksimtā, regulāri un neteiksim, ka dikti izsmeļoši, nēnu,kā uz to paskatās, izsmeļoši, viņi jau piesūtījuši kādu simtu bilžu un viģiku, arkaukādām sažmaidzītām krūtīm un 7 nēģeru gangbengiem, kur visur virsrakstā- iepazīstieties, lūdzu, šim nav vietas tantrikā vaijarī - atenšan-lietas, kas aizliegtas tantrikā, vaijarī- ček zis aut, tantrikā gan tā nav! nukaroče, es laikam tagad esu uz mūžu pierakstīta uz kaukādiem jaunumiem, kur man laipni paskaidros,kas nav, bet mūžam klusēs par to, kas ir , lagan, šodien pienāca ļoti līksms viģiks, līksms tādā ziņā, ka tur piecas minūtes tiešām viskādi līksmi ņēmās viskādos veidos, tipaš hõm video, nutā sirsnīgi, no visa pleca, betē, kaukur pusceļā tiem nabagiem nobruka skajpa kamera, tadnu turpmākās klipa desmit minūtes demonstrājās tādā veidā, ka filmējas tikai viens telpas stūris, redz tikai pusi meitenes, kas pārgriezusi acis besās un vīlē nagus, un plecu no džeka, kas klimperē pa taustiņiem kauko konfigurēdams, nu, vai rambā spēles,nevar saprast, untā desmit minūtes, trīsreiz attinu uz to sabrukšanas vietu, vāks, līdz asarām.