Diezgan mīlīgi ekranizētas Junā ārsa piezīmes, nu, ja neņem vērā to, ka jaunais ārsts ir harijs poters un muzikālā pavadījumā nemitīga kaļinka, tas nav mīlīgi. Bet! Manjau akal patīk tas novirziens, ka jaunais ārsts vislaiku sarunājas ar savu veco es (nu, tipa "es" pēc gadiem diudesmit un ar bārdu), pareizāk, tas vecais es vislaiku vazājas jaunam es pakaļ, pizdjī morfiju, bārsta dzēlīgus komentārus un nopīpē cigaretes

Kopš tā mana piedzīvojuma ar rexetin, pilnīgi visu rauj krampī, kad kāds visu seriku mokas ar morfiju, tiešām jūtu līdz vispasaules narikiem

es pārstāšu skatīties dokumentālos seriālus par maniakiem, piemēram, serjālā īvil, i, bija sērija par plikpaurainu, cienījama vecuma dārznieku, kas  sirdī bija maziņš puisītis, kas, savukārt,gribēja būt maza meitenīte un tapē brīvajā laikā pārģerbās sieviešu drēbēs, untā, kādā tumšā naktī viņš ieradās pie ņekijas Lūsijas, kuras māti viņš bija iekārojis par savējo, parūkā, pumpainā kleitā un krāsots, pamodināja viņu un čukstēja: "Tu neesi Lūsija, Lūsija tagad būšu es!".Untad es sapratu, ka vairāk nekad mūžā neskatīšos, bet diemžēl nācās, jo nevarēju vairs izkāpt no gultas, tapē pārklājos ar deķi un dziedājo balsī, kamēr sērija nebeidzās