Ir iestājusies tveice un sācies sēņu bums, vakar pielasījām pa dārzu pusspaini sviestabeku un pa ceļam uz bodi trīs glītas apšubekas, mani mežā nevar laist, jo savos sirojumos esmu atklājusi karalisku pakalni, nosētu gailenēm untikpat ražīgu beciņvietu, kurvisuŗ palieku galīgi nepieskaitāma un murminot, dziedot un iespiedzoties... Vārdsakot, babusenei no malas tas izskatītos pēc baltām pelītēm. Rīt biblenē izlasīšu visu par beku kaltēšanu un tādām lietām. Nuja, untepat uz taciņas dārzā man mazo sviestbeciņu plantācija, kuras apleju ar lejkanniņu un viskādi apčubinu, galīgi traha

Te pagastā kaukur nolikusi karoti tantiņa vai onkulīts un atstājusi bāreņos trīs kaķus. Tadnu viena no tām, tāda naudaskaķe tŗakām acīm te vislaiku ložņā un bāžās iekšā visās atvērtās durvīs. Viesi, pŗotams, visi kā viens bija žēlīgi un iekārtoja viņai bļodiņu pie meža šķūņa, kurā es arī beigās pasāku visko iemest, arko sakarā bārene sāka nākt aizvien biežāk un sēdēt kaulainu pakalju uz lieveņa, pārbaudīdama manu modrību, jo saprotams, pār lapas malu vēroju, lai nelien mājā, kur viņa arī vienmēr lien līdz sāku škicot untā. Bet tā, sadzīvojām atturīgi un nekādu sūdzību, līdz instrument meklējumos atvēru piemājas šķūņa durvis, sastapos ar šo aci pret aci. Taktiski stāvēju durvīs un gaidīju, kad šī ies kaukādā virzienā, bet šī nevis virzās, bet velta man tik čūskai līdzīgu šņācienu, ka bijībā aizvēru durvis. Tad savācu meža bļodiņu un kopš tā laika sagaidu viņu ar ķērcienu, pizduj, dura!

Vēl pāris lietas un aizvācos. Kaukad pasen spēlējām kaukādu jautājumspēli untur pacēlās jautājums par pievilcīgāko literāro varoni. Toreiz neatceros ko minēju, bet tagat zinu ļoti skaidri. Biblenē biju paņēmusi pēc nosaukuma itkā šķitās nelasītu selindžera sējumiņu "jaunie cilvēki", kurā gan bij tās pašas banānzivtiņas un frenijas un zuiji, bet tāpatās daži nelasīti gabaliņi. Tātat, atbilde uz jautājumu- Sīmors! Kā visa rezultātā šonakt par viņu arī ļoti intimi sapņoju un nogulēju līdz vieniem, ikpa brīdim ieburdama sevi sapnī apakaļ.
Unvēl, malkā dzīvo seski, vienvakar, pa virtuves logu pīpēdama, novēroju kā viņi viskādi viens pār otru vijoties, no priedes uz sētasstabu palēkšiem vien, devās iekšā mežā medībās, uķipuķi!