Biju pie Juzika kafijot, viņš no ezera izcēlis 19 kilogramīgu bebru. Tad Juziks paņēma motorzāģi un nāca man līdz, nozāģēja priedi, kas maucas toļikam dārzā, pa gabalam vien, tāpat aveņu sētu sīkos gabaliņos, gribēja jau ķerties pie sidrabegles, bet es viņu laikus apturēju. Rīt nāks pļāvējzēns un tad būšu gatava pieņemt smalkus viesus. Sakrāmēju dažāda lieluma sprunguļus pa šķūņiem, savilku priedez zarus čupītē aiz mājas un sveķainām rokām un halātu nevaru izdomāt, ko ar to skujaino čupu lai tagad dara. Bet tas tā. Vispār, nezināju ka tā kādreiz teikšu, bet man vaig īstu, prātīgu brūtgānu, nu, piekā dzīvē pieturēties, ne kaukādu čikuriku čau, skērī šit, joptvaj

Un vēl! Zied tieši viena no manis sētām magonēm, pārējās vēl pumpuros, rozā tāda, ar cakiņām. Unē, visa dobe padevusies naktsvijolēm, kad braucu prom, viņas tik ilgi palika pundurpozīcijās, laikā lietas, ka likās nekat neizaugs, bet tagad tādas pašķidras gan, bet pilnos ziedos, laigan, kurtā solītā smarža, to es nezinu, te viņas nav

Tā kafija pie Juzika bija trešā šodien, tapē ir drebekls un es ilgi te vēl drīpelēšos, kotik visu neizdomājusi līdz izbeigsies bača, tad skaitīšu sprunguļus. Kur jūs visi esat, tramvajā, tŗolejbusā, autobusā, parkā, kur?

Nu nezinu, ilgi sēdēju, vienā halātā un otrā halātā un vēl segu dubulti pār lejasdaļu un nekas no tām naktsvijolēm nenāca, vienbŗīd gan bija kaukāda dvesmiņa, bet to ātri aizpūta un vairāk nebija, varbūt viņas ŗeizi stundā to smaržu palaiž vaikā. Tapē ieritināšos labāk labi sakurinātā namiņā, tās novakares tādas stindzīgas, zem deķa un lasīšu kauko par karalisko orhideju, biblenē neizdomājās ko ņemt, tagad jau zinu, ka jāņem viss dikenss, vārdsakot, es ceru, ka miegs mani ātri paraus pēc tām visām kafijām, arlabunaht