Pēdējais mans varoņdarbs, citu gan, jāatzīst, nebija. Glābu spāri no zirnekļiem, tās gan man patīk, kā viņas nopikē odus ŗiņķī, kā nosēžas uz ceļgala un ļauj sevi apbŗīnot, vārdsakot, skaistas tās un plaši pārstāvētas ezerniekos, simpatizē. Tadlūk, viena tāda bij ieķērusies augstu sidrabeglē, debesī izaustās lamatās, bet tik augstu, ka,laikā lēkātu aŗ sprunguli, pārraut valgus nunekādi. Betviņa tik izmisīgi pluinījās un tik augstu, galīgi tāda jau saliekusies, ka galīgi izmisu un nekas cits neienāca prātā kā mest tīmeklim ar grābekli, kas veiksmīgi izpostīja valgus un notrieca kompozīciju lejā. Jāatzīmē, ka ap to jau ŗiņķoja badīgas bezdelīgas, maitasputni tādi. Tānuviss sviediens ielidoja zālītē, ceru, ka nenositu tāpat nāvei lemto ar grābekli un tagad viņa, zaigojot drīz zaļi drīz zili, spurdz un viskādi glīti izdarās ezernieku debesīs

Mīļā, jaukā UWA! Skūpsu Tevi jo cieši!

Pēc asistēšanas draugam kādā ļoti nepatīkamā padarīšanā, tikļoti, ka apraudājos havajā pato, ku pasaule nežēlīga un vispār viss slikti, remdinājos izstaigājot čiekurkalna tirgu ar visiem uteņiem, pīpēdama pa pakšiem, līdz vēderam savilkos atmosfēru, pagādāju sev kādu nieku, vārdsakot, dzīve turpinās.
Vakar iebraucu rīgā, uzreiz pie memmes, saprotu tos visus prustus, kas gulēja pie mammām, nēnu, nejautā, bet es arī pēc kausiņa aukstās zupas un pāris bučām ieritinājos gultiņā un aizmigu tīīk mierpilnā miedziņā, kamēr memme turpat blakus, dautonabatijas vaikā pavadījumā niekojās ar alu. pat ņemot vērā to, ka tā vispār bija mirējgulta, pŗoti, ome no turienes taisni aizlaidās.
Kasvēltāds. Havels ar savām olgas vēstulēm bija diezgan garlaicīgs, bet nomocīju. Manigan vairāk interesētu olgas atbildes, es lieku uz to-vaitu vienreiz atpisīsies, hemoroīdu māktais gudrdirsēj ar visām savām īpašajām zeķēm un nepareizām tējām

Kādam nav dikensa pikvik nama piezīmju, ko aizdot man palasīt?

Man šodien ļoti patīk dzīve un es sev arī, prikiņ?! Gribas pasākt kautko skaistuskaistuskaistu, nutādu, kas atbilstu noskaņai. Pēdõdēt, ka pēdējā laikā jums visu piespamoju, betē,jūtos gana ilgi klusējusi, tagad atkal runājamais ir vaļā, kas nozīmē, ka ar mani viss kārtībā