Plīts laba, plīts mīļa un klausīga. A uz ko sniegs sapnītī, jau trešo nakti? Sēžu sev panamiņā, pusplēstā kreklā, kārums mesties plihai, bet te jau tie juziki bez stuka, bez zvuka. Vēl man ir krūšu diēta, savādāk visās bildēs viss uz priekšu, kroplība kautkāda. Prozit ar kafiju un sienāzi tajā!

Pēdējo orku aizlasījos līdz acīm krustā, pat zem deķa ar lukturīti. Ir vēl kāda tāda aizŗautīga pasaciņa? Vakar solidarizējos un pārtiku no visa, kas mežmalā, sikspārņus rozmarīnā gamne, saujiņa melleņu, saujiņa zemeņu, saujiņa zaļu ērkšķogu un benčiki no palodzes, nejau ēst. jo nevar atrauties līdz bodei. Aij man griķi deg

"...Bet es tas neesmu un mierinu sevi, iztēlodamies jau nomedītu mijkrēsli,kas, satīts garum garā ritulī, guļ kārbā. Mans plāns ir tāds:nevis tikai medīt, bet atdot atpakaļ mijkrēsli sev līdzīgiem ļaudīm, tas ir, pilsētniekiem, kas sauli redz norietam, ja vispār to redz. Tā būtu mēmā filma, vai arī ar skaņas celiņu, kurā būtu ierakstītas tikai ar nofilmēto mijkrēsli vienlaicīgas skaņas, droši vien suņa rejas vai dunduru zumoņa un, ja paveiktos, aitas zvaniņš..."