Unta būs lielo vīru sapūlce, kur man jāuzsājas,prikiņ, piecus gadus uz mani nestījās, tagad pēc skandāla pēkši pastījās un izrādās, ka es arī šoto varētu pastāstīt, kā man teica, plašiem žestiem:" Tu, es... nu, un visi pārējie". Muāhāhā. Tanu estākā frena,vilkšu rimbuli pa tāfeli un teikšu " Soouu, ār vī kompanī, õõõr ār vī NOT?". Prikiņ? Prikiņ?! Kā visa rezultātā es sapnī kaut kādos piecos dažādos variantos to sapulci nokavēju, vienu, kautkādu operas dzerstiņu es točna atceros, tur aizflirtējos ar kautkādu džeku, apkārt visi dzēra un vēma un čuķņe šoto grupveidā, bet es skrēju pa trepi un man šļuka tupele nost tākā pelrušķītei un ārā ziema un tramvajs nenāk, ta pēctam bij vēl viskādi dažādi varianti kā nokavēt sapulci, bet nakā neatceros, betē, viss čiki, esmu augšā, gatava jõgai un šarmēšanai. (Vispār, šarmēšanai pēdīgā laikā es vislaiku esmu gatava, jogai tā ne ļoti)

Nū, ņehilo, divarpus stundas, kļova bija, betē, ejtu pārbļauj to vīru kuori, joe, turjauneviens nevienā neklausās, nu, izņemot, kad cars runā,  ta visi apklust un meitenes dumi ķiķinā (esnē, ja, esmu visa atturīga un noslēpums kā līza tā kas mona), bettā, visi katrs pa sevi, un kuļ uz riņķi un vāhs un vajnu visi korī vainu visi rezko apklust, betta akal sāk korī burbuļot, untutāds nabags, teikumā knapi ieskrējies, ja, paliec akal nedzirdams līdz aizveries pavisam, man, vismaz, ikpabrīdim pārprasīja, ko es pirms mani pārtrauca gribēju teikt un beigās, ka piekrīt man (cars), betarto visu, hujpaimjot, kas no tā visa bija jāsecinā un priekškam tas vispār bij vajadzīgs, betnu, kauko tur sakūlām pa gaisu, liekus darbus viens otram virsā, nu i labi