Šorīt, savukārt, pamodos no tāda silta vīna miedziņa (miedziņa silta, ne vīna, vīns skābs), ar pirmo domu, o-ou, vat hev ai dan?! Kapē neviens man neprasīja kā birutasome, tādām naivām, zilām actiņām mirkšķinot, papī, kad satrahojies:"Bet, raimi, ko tu trako?". Betnulabi, viss notiek pareizi laikam.
Vakar jauki pasēdējām ar simi pie viskādas mūziciņas un viņš man viskādus aizkustinošus klipus rādīja (skat, iepriekš) un mūziku rādīja un ezernieku bildītes visas izksatīja un ķiķināja, šķirstot, opja piezīmjgrāmatiņu, vispār, esjau arī ķiķināju,kad lasīju. Nuunta es gulēju tāda izgūlusies,pledā sasegusies un dzēru skābu vīnu,kaukā sanāca tas akal, betē, jejbogu, domāju,ka simis nepamanīja, bet vienā brīdī es viņu tiešām redzēju četrām acīm, tās jau tās dienas pilulas laikam, pie vainas. Ta uzdāvināju simim smuku mājiņu, sakiet, lai parāda, tādu ērtu,kabatas formāta un mājīgu, baltu ar lodziņiem un durtiņām un puķītēm,tieši pie viņa ieraksta par dzīvošanu laukos, staigāšanu lakatiņā un telīti brūklenīti, vai kaziņu tomēr, neatceros? Bettarī tā stipri žēli devu, nēnu, kad pirku,tad tieši iedomājos, ka šitas jau simim, bettakaukā, plauktā mēs sadraudzējāmies, betnu, šitādas dāvanas jau vislabākās,vane, ko žēls atdot. Nutā, nuta redzēs, ko šodiena mums akal atnesīs.

Šodien oficiāli atteicos sadarboties ar Igaunijas filiāli, ir jau kaut kādas robežas tam cilvēka stulbumam, vadība piekrita, viņsaka, a mēs viņiem vispār trubu neceļam, tu ar necel. Vārdsakot, viena par otru stulbāka, viena neirotiska, otra- tupaja tupaja, Jūlija vārdā, viņa man uzdod dažādus interesantus jautājumus, interesantus un biežus. Skajpā. Zvana 5 x dienā, vai raksta katru mīļu brīdi, tāpatkā kādi 20 citi, tikai gudrāki un atturīgāki, ja, un daži jau neraksta, rakstītāju kontingents jau mainīgs, ja, tikai Jūlija kā štiks katru dienu, goda vārds, apskatiet manu skaipvēsturi.. Nulūk, un jautājumi tādi, konu bez pulsācijas deniņos varu nosaukt- Man vajag vizītkarti, ko tajā rakstīt? (Estonskaja dura, ahujeķ kakaja, pa manam, ja, un adresi, bļadj, pačtovuju). Kāda izmēra maketam jābūt, lai to ievietotu avīzē? (jā, tiešām, kāda?).Un tā tālāk. Vārdsakot, pie vizītkartēm neizturēju, ar vadības svētību izbloķēju viņu no kontaktiem un elpoju dziļi. Piedāvājos pat aizbraukt uz Tallinu, visas atlaist un pieņemt normālu veci, jābūt taču pa visu igauniju kaukam ar saprātu. Lūk. Ko vēl, visužēlīgi piedevu tēvam, betjajūs redzētu dāvaniņu, ko dabūju par ciešanām, jūs atsēstos un ilgi sēktu- tātad- antikvar spogulīts ar auduma apdari, ziedu izšuvumā un tādu pat matu suku, tākā no ohenrī stāsta, ibitīt. Mēs te kabinejā visas elsām, ilgi, ilgi. Partoesmu gatava kādu nedēļu nosēdēt autoostā un publiski ēst hamburgeru.