Māmiņ, man tik slikti! Un kaukādi zvēruļi izpluinījuši miskastmaisus pa visu mājpriekšu. Vakar gandrīzām dabūju izbraukt ar traktoru, bet biju prātīga un teicu, ka diezvaj dzēris cilvēks un bez tiesībām to maz var darīt. Vāhs, modos kā princese uz zirņa, tikuz 2 knaģiem

Prikiņ, aizgāju pret kalnu pēc kolas ar grabošiem mistkastmaisiem, Ripa, desu mīlas pārņemta, tipināj pa priekšu, ausis vien plandēja. Pa maliņu! Tā es viņai šosejmalā. Betneko, rātni sagaidīja pie bodes, ta iemetām pastkastītē viegli nopleķotas kartītes. Ta atnācām mājā, es uzraku dobes, sasēju, kas sējams. Tagad sēžam uz lievenīša, Ripai galva klanās un dzintaracis krīt ciet saulītē. Esšaisaku, votkadtev nākamreizē no Juzika sirmā Čārlija bēbīši atskries, tagan ņemšu vienu ciet un pārcelšos šiten.