< Apakaļās | 25. Februāris 2012 | Uz priekšu vēl>

25. Februāris 2012 (09:33)

Tas ir vecums, tas ir viņš, kad piektdienas kļūst svētas, tāpat kā sestdienas, tobiš, tu atnāc mājā, aizhlopī durvis, nomet visu no sevis un zini, ka nevienam no tevis neko nevajadzēs, tātad, telefons svarīgi nezvanīs (tikai, janu, žūpot vai ko saukt, bet to neko tu negribi), rītdien nekas nebūs jādara, tu vari mosties kaut pašnāvnieku stundās un rambāt tetri draugos ar kaukādiem pusaudžiem, vai ķert tauriņus, vai palasīt grāmatu, kas nomierinošāk (traka palieku un situ pa klavišu, kas tie sīkie perdeļi/ -les mani nosit nost tetrī no konfūcijlīmeņa),kamēr ņezajebjot un  sanāks atkal miegs.

Nulūk, un vēl, no rītiem nekur diži nav jāsteidzas dušot un zieķēt un ķemmēt un krāsot un domāt ko vilkt un var mēģināt tikt līdz ar to krievu meiteni palmās (viģikā "joga iesācējiem") nedaudz tālāk par iesildīšanos (tā būtu tā daļa ar ar viskādām galvas šūpošanām un viskā staipīšanām lotospozā, un gurnu šūpināšanām (tā man vislabāk patīk, tāda lustīga jo)), ko tu katru darbdiensrītu (redzkāda es tomēr apņēmīga, ja?!!!), bet darbdienās jau nevar tur tā ilgstoši kavēties un pīpēt ar sāk gribēties, taka sākas tā sarežģītākā daļa, un ta jau, skaties pulkstenī un jāskrej kopties.

Betnū, es,nezinu, krievu meitene,jātu, viģikā un palmās, kā mums ar šito visu tagad būs, ka, hujakts un jāātkrīt,  horizontālā stāvoklī- grudnaja kļetka pie zemes, zods pie zemes, ceļgali pie zemes, viss pārējais- augšā (tas būtu tas nākamais solis pēc tās saules sveikšanas un abzolūtās miera stājas).Man, redzkā ir, man ir tā, ka vainu viss gar zemi, vai  viss augšā, tak vi rešiķes, kur man tas viss jāliek! betnulabi,kamēr rakstīju,tikmēr paskatījos uz viņu tuvplānā un laikam sapratu (reku viņa man, ikrīta sabiedrotā: čik.)

Ta,pēctamam, ta pēctamam laikam bišķu pieķemmēsies un aizbrauks uz āgenskalntirgu, pēc dzērvenēm (ļoti noderīgas dzērājiem), piemēram, vai kartupeļiem un sīpoliem un burkāniem zupai, tik kādai, nez? Gribu tādu vecmodīgu,parastu zupu, frikadeļu pietiks kādam laikam, skābeņu pietiks vēl daudz ilgākam, skābi kāposti un bietes nekad nav sevišķi uzrunājuši, kas atliek?

< Apakaļās | 25. Februāris 2012 | Uz priekšu vēl>