Nez, kaukā pārāk ātri šitais viss notiek, nupatām, knapi no iepriekšējās, bezgalīgās ziemas uzmodos, ka jau nākošā virsū uzgūlusi un tas jau nav tev brāls pavasars nekāds kā tamborēts sedzītis, liegi, liegi, pārpa ceļgalu pārgūlis,  tas ir smacīgs, apledojs deķis, viscaur pāri, atprātotājs stindzeklis, mūža miegā ielaidējs. Unē, kad šitā smuki prikiņī, ka tā tu vēl krietnus četrus mēnešus steberēsi, mazu līku solīti, kapuci pār pa aci pārbraukušu, metru augsts tāds rūķis kaukāds ietuntulēts,viegli no apakšas sapūsts, ta, ziniet, visas rokas nolaižas, ko gan attiecīgi grūti izdarīt, nu, tās rokas nolaist, jo tikdaudz visskas savilkts, ka rokām arī tikai viena pozīcija, uz priekšu, nutur, kiosktantei naudas iedot, ētalõna nopīkstināt, durvi attaisīt.

Un katru rītu jāvelk sevis ar varu no mājas laukā, vēl pēdīgoreiz stenderē uz atvadām ieķeroties, kad visa būtība kliedz nē, nē, nē, domā viegli? Sirds lūzt! Nuja, unta atnāc uz darbu,pavisam jau nejūti vairs nekā no sevis, a tur jau virsū, akadmēs skatlogus dekorēsim? akā būtu, ja mēs z-svētku balli novadītu pasaku tēlu tematikās? (Kādās tādās tematikās, dārgā redakcija?!!!).

Nu. neciešu es visus šitos prieka pesteļus ap to ziemas ienākšanos, tas nav nekāds prieks, tā ir liela, liela nelaime, kas pie mums te tagad ir atpirdusies. Kānutur bija, tai anekdotā par ciemos atbraukušo krustmāmuļu,- teicās, uz divām nedēļām, bet atveda paciņu biezpiena un palika uz visu mūžu.

Klaidēju sevi ar šito, esmu tikusi līdz kādai pusei un rezumē ir tāds, ka katru reizi, kad sievieši sadomā kāpt uz tās joku skatuves, aizeju uz virtuvi uzpīpēt, jo nevar šito, tāds pasaulīgs kauns iemetas.Pareizāk, ir jau puikas arī tur daudzi, (nulabi, tur uz katru sēriju labi, ja viens, divi ir riktīg labi) kam no skatuves jau pēc pirmā čau būtu jālido, bet, saki ko gribi, sieviešgabals tomēr ir spējīgs sevi tā, ka līdz zemei, nutur, ka sākas šitie, kanu mana, ka nekādi spalgā pingvīnbalsī neizjokos batlam cauri, ar jociņiem, kā likums, par veceņu stulbumu (nu, vaj nav paradox,ibitīt) un tūliņ veči žūrijā izšvilps, ta sāk skropstas vēdināt un krūtežas virināt, divbalsīgās, griezīgās balsīs par eh-marozu dziedāt ( vajta dumā balsu pārveidošana nav kaukādājestudejā jau simtu gadu kā grimusi?)brrr, vajespatnez, tipa, šitie visi joki, resnai, nu, tiešām resnai, būdamai uzsperties uz skatuves baletsvārciņos un cerēt, ka tas jau saknē ir ārkārtīgi smieklīgi, atliek vien klamzīgi novicināt burvju nūjiņu, notirināt kuplu kājiņu un visi līdz zemei nosmiesies tagat, nuesnez, bet fakts ir tāds, ka pat uz tiem nesmieklīgiem džekiem skatoties nav tik baismi kā uz tām mamzelēm, nutur, vienkārši nesmieklīgi, aizmirsti, a pēc dažām VIŅĀM tiešām tā, ka fiziski krata un ūdre ausī iedziedas.
Betē, vabuka kādam ir padomiņš kā sameklēt visu "Смех без правил" kaukur vienkopus paskatīt? Tā, tīri krājumam, grūtiem ziemas vakariem. Ko atrodu, tas viss tāds izkaisīts.