Jūs noķersiet vien ēnu no manis

õpim piezvanīts, brīvdiens paņemts, avanss paprasīts, ērikam aizrakstīts, blašķis piepildīts, mati nogriezti, pleijeris pills piedzīts, garderõbs nokomplektēts. Es prom.

 p.s.un aizvakar bij burvīga elinas  dzimšansdiena un jaukum-jauki cilvāki un kanēļpankūkas un bučmulīgs šakālis un puķainas gravas un upes kā spoguļi un viskādi citkādi foršumi. Vārdsakot, būtu es Tuve Jansõne rakstītu Aveņielas stāstus.

Kurpretī miesīgs brālis ar mani vairs nerunā, aiz tam, ka neatstāju šamam dzīvokļa atslēgas, kur tusiņu rīkot.

"Es un pāris draugi" viņš teica
tikmēr bažīga fjokla acu priekšā uzbur panku armiju, kas zābakiem dunot drasē uz piekto stāvu, nogāžot nataškas un ksjuškas izbīļa ģībeklī
pēc brīža domīgi piebilsu: "Un kā ar mūziku? tumbas salūza"
"Nekas, mēs visu paši atnesīsim" skan 18 gadīgais mierinājums.
fjokla akal uzbur iepriekšējo ainu, tikai  šõreiz katram pankam rokā pa ģitārai un kāds punduris no pakaļās stiepj milzu tumbas.

Bet tas jau gan, piedodiet, atcerējos savus astoņpadmit un policijas busiņu, būtu man tākā par traku- pašai atronoties ārpus rīgas, saņemt piedzēruša brāļa svepstīgu zvanu :"Eeee-, mēs te mazliet iedzērām, es tagad vemju, bet priekšnamā ir menti un kaimiņi,ko lai es tagad daru?".

Laidieviņsnogramstās, no tām nervõzajām kaimiņu sievietēm akal kaunā mukt un slēpties bēniņu laukumiņā.