Sākot no ceturtdienas esmu bijuse tik sociāli aktīva, un vāļājusēs dažādās jautri- ņudzeklīgās čupiņās, ka vakar, beidzot pārrodoties mājās, jautri guldzinādama un dziedādama kristīgās dziesmas Goluma balsī, zieķēju sevi nātru-dadžu šampūnos, apmierināti pūtu ziepju burbuļus, apkaisījos ar pūdercukuru un iepinu matos ievziedu virtenes, da i beidzot sapratu, kas ir svētlaimība, proti - iegāzties smaržīgos lenõra palagu apskāvienos ar karstu buljõnu, akvai-akavai, cik maz cilvēkam vaidzīgs laimei.

vaivai, ko mēs coma i nodarījām?