ne tu interesējies par futbolu, ne par rokasbumbu!"

Tāda slābana man tā frendliste. Ne tur seksa, ne tur vardarbības.

Fi.

Akal tramvajs. Vakars. Braucu uz Pārdaugavas krogu. Pretī sēd jaunietis treniņbiksās un piemidzis šņākuļo. Pietura, tirgus. Iekāpj dikti manierīgs kundziņš- kažokādas apkaklīte, atšauts mazais pirkstiņš, lūpas tūtiņā, prizūra ar loku ij rokā puķe da torte. Modeles gaitā kundziņš iet mums garām iegādāt biļeti, vienā rokā vicinādams šalli, a otrā- paredzamas kniebšanās komplektu- tortijpuķi, pie kam koķeti smaidīdams uz visām pusēm. Es jau tad padomāju, ka šitādi naivi eiropieši jau paši uzprasās. Tramvajos vienmēr vaig pārvietoties, turoties pie turekļiem abām rokām un kājām un mest visas nešļavas naher,neskatīties nevienam acīs un kur nu vēl smaidīt.... izdzīvo stiprākais, tā teikt. NU, unkodomā, brīdī, kad kundziņš gandrīz jau pagājis mums garām, tramvajs strauji bremzē (kāds pārsteigums)un šams slaidā lokā, vēl paspējis izdvest pārbīļa :"Aij" un noplivināt spārnus virs mūsu galvām, iesēstas tam aizmigušajam treniņbikšainim klēpī (ar visu kūku un puķi).
Apkaklē ņirdzu es viena pati. Sātaniski. Un ilgi.

Godīgi sakot, es tiešām labprātāk tarantulu mājās turētu nekā kaķi. Tas vismaz, viesiem atnākot, uzreiz nemetas sienas šķidrā veidā apkakāt. Šī 3 gadus ilgā kopdzīve ar, no dzīvokļa saimniekiem mantoto, tuklo un kaķu alcheimeru sirgstošo runci, ko visam vēl piedevām sauc par RAIBULĪTI, ir atklājuse kādu pavisam slepenu mana rakstura šķautni un jūtu gammu, par ko es jums labāk nestāstīšu. Nujā, bet viņš bija ierakstīts īres līgumā un man ir jāpilda savas saistības.
Bet, ja kāds vēlas papildināt savu kvadratūru ar ēdelelīgu, ņerkstošu un srodu saturēšanas problēmām apveltītu radījumu, laipni lūgtum, djoševa otdam!

p.s. es droši varu apgalvot, ka manas jūtas būtu maigākas, ja ES šamo būtu paņēmuse. Tak, nē, paņēma takš citi cilvēki, padzīvoja, padzīvoja ij aizbrauca uz Īriju da izīrēja lopiņu kopā ar visu dzīvokli.