fingerprints - 27. Jūlijs 2010

ES tagad sēžu un domāju vai man vispār pēdējo nedēļu laikā ir bijis kāds rīts, kad es neesmu aizgulējusies un kad man nav bijis pa galvu un kaklu jāskrien turp, kur man jābūt. Tas sāk nogurdināt.

Šodien gribēju būt baigi apzinīga. Upurēju matu ķemmi, make up un skrēju uz darbu.
Rezultāts - 40min sēdēšana aiz durvīm.
Ļoti labi, ka man grāmatiņa bija līdzi. Laiski apsēdos un lasīju. Un drīz vien jau biju iekš telpām.

ka ir tik daudz foršu cilvēku uz zemes šīs. Prieks un smaids.

Runājot par tualetes podu, man tika ieteikts klusēt un vēlreiz klusēt. Arī tad, ja ko prasa. Galu galā, viss joprojām darbojas tā kā no paša sākuma. Vien vizuāli šis tas mainījies.
Es klusēju. Es gan nezinu vai es klusēšu, ja man kāds konkrēti pavaicās, kas par lietu un notikumiem bijuši.
-
Šodien darbā klanījos - sēžot pie datora. Baisi pretīga sajūta. Sasodītā ne-izgulēšanās un rīta steiga.
-
Rītdienas plāni mani ved uz TB. Svinēt. Ne jau manu uzvaru un laimi. Aijū. LKA.

Es dzīvoju, bet tajā pašā laikā nedzīvoju vispār. Pārāk tālu no visiem. Pārāk daudz 'nē'.