fingerprints - 3. Jūlijs 2010

Ar šodienu sāku pamazām izvākties, nekādas nostalģijas, tikai pozitīvs skats jaunajā mazajā sākumā. Tas arī viss.
Bet tā - viss mazliet depresīvi jau ir - tikai ne izvākšanās sakarā. Cik var? Uz šo jautājumu neatbildu un pamazām taisos sagaidīt šodienu vēlreiz, tikai mazliet vēlāk.

un vēl, es ļoti cerīgi skatos uz tikšanos ar Dī 7dien. Es nevēlos vilties, es vēlos tikai atkal un atkal saprast to, ka patiesas vērtības ir un paliek un būs ar mani vienmēr. Arī Dī.

Acīmredzot, esot veikalā es nekādīgi nevaru atcerēties, ka man jogurtiņi tādi un šitādi ne visai tīk, to es atceros tikai tad, kad, vēlēdamās ieturēt mazas vēlās brokastis, sāku to ēst. Jādomā, ka tā bija mana pēdējā pieļautā kļūda un man vairs nekad nebūs jāščobās ēdot negaršīgu jogurtu un nebūs jāčortojas par to, kādēļ tas iegādāts.

Ir nedēļās nogale. Ir brīvdienas. Nosacīts miers un atpūta, taču, ja nākamā nedēļa būs tāda pati kā šīs brīvdienas, mana nervu sistēma sāks iet ārā no ierindas, tas viens, otrs - es nākamo nedēļu gribu skriet, skriet, nepaspēt, bet tomēr paspēt, uztraukties un vēlos būt pārgurusi katru dienu, bet aiziet gulēt tomēr ar smaidu. Tas nav daudz lūgts, it nemaz. Tāpēc, es nekādus nē nevēlos pieņemt. Jā un jā. Jo es esmu tikai jā!
-
Apsveru iespēju māsu jūlija beigās atvilināt uz Rīgu.

Es sev ticu, lai arī dažkārt man tas aizmirstas.

Okei, es pateikšu - es ļoti gaidu 9.jūliju un Eclipse(Twilight saga) kinoteātros. Jā, es esmu izlasījusi visas četras grāmatas un jā, man ļoti patika un jā, jā.. un, nē, man nav ne 13, ne 14, ne 15, pat ne 18.. nedaudz vairāk. Un ar galvu man viss ir kārtībā. Esmu sevi pieķērusi pie tā, ka es vienmēr cenšos aizstāvēt šajā sakarā, jo esmu saskārusies ar daudziem un dažādiem grāmatu nosodītājiem. Ja jau esmu sākusi runāt, tad varu atzīties arī tajā, ka no sākuma es piederēju pie tiem ļaudīm, kuriem metās slikta dūša no šīs Twilight filmu mānijas, es vēl ļoti labi atceros to reizi, kad es visai sašutusi iznācu no Jāņa Rozes grāmatnīcas, jo tur katrā stūrī un bez maz vai katrā plauktā bija sabāzts kaut kas saistībā ar Twilight - nopērkami kalendāri, plakāti, n-tākās grāmatas par un ap šo sāgu un tamlīdzīgi. Es tiešām biju ļoti sašutusi, jo tajā laikā vēlējos atrast kādu Maikla Džeksona biogrāfiju angļu valodā un tā, bet nekā.. visur tikai Twilight, Twilight. Vienvārdsakot, izlīdu no grāmatnīcas un mocījos ar sliktu dūšu un riebumu. Un visos tālākajos notikumos es vainoju savu draudzeni, kura man nedaudz vēlāk pie kafijas tases ar mirdzošām acīm stāstīja par Twilight, grāmatām un Edvardu, Kalenu klanu un tamlīdzīgi. Klausījos, malkoju kafiju un ščobīju seju - sāku just līdzi draudzenei. Mūsu jaukā pasēdēšana beidzās ar to, ka viņa man burtiski lūgtin lūdzās, lai es paņemu rokās pirmo grāmatu un mēģinu palasīt, kaut vai tikai pāris nodaļas, ja nepatikšot - nepatikšot, bet lai tikai pamēģinot, tajā pašā laikā viņa gan bija visai skeptiska un prognozēja, ka man, iespējams, gan nepatikšot, taču pamēģināt gan vajagot. Drīz vien manās rokās nonāca Twilight grāmata un visai īsā laikā tika izlasītas visas četras grāmatas. Man vienkārši nebija miera līdz es nebiju izlasījusi visas grāmatas. Ļoti patika. Es nesākšu iedziļināties sīkumos, vien minēšu to, ka uzskatu, ka visām 13,14 arī 15 gadīgajām meitenēm, kuras ir lasījušas šo grāmatu vajadzētu to pārlasīt vēlreiz pēc dažiem gadiem - domāju tās garša būs pavisam savādāka. Plus, man šo visu spiedzošo mazgadīgo meitenīšu bariņi šķiet smieklīgi, tas ir tāds bullshit, ka taisni vai jāsmejas! Nopietni, ne tās meitenītes zin' par ko spiedz, ne saprot, ko lasa un par ko vispār iet runa. Man visai uzjautrinoša šķita viena noskatīta mazās meitenītes atbilde uz jautājumu, cik ilgā laikā viņa izlasījusi pirmo grāmatu, viņa ārkārtīgi aizelsusies un satraukta paziņoja 'in two months', es sasmējos, okei, varbūt šajā ziņā es esmu visai aizspriedumaina, bet es domāju, ka jebkuru grāmatu, kura ļoti, ļoti, ļoti patīk izlasa daudz ātrāk kā divos mēnešos, pat neskatoties uz lasīšanas paradumiem un lasīšanas ātrumu. Protams, protams, ir arī izņēmumi, bet tomēr es uzskatu, ka puse no spiedzējām spiedz tādēļ, ka kopā jautrāk, kās saka. Es nesaku, ka grāmatas ir nenormālākās vērtības un tamlīdzīgi, bet tās ir labas, tiešām - ļoti labas. Un es saprotu arī tos, kuriem nepatīk, jo pati, kā jau minēju, pie tiem reiz piederēju. Un piederēju tādēļ, ka dažkārt mēdzu būt visai principiāla un nelasīju un nepatika man tas viss - tā vienkārši - principā. Nedomāju, ka būtu ko zaudējusi neizlasot grāmatas, taču, tajā pašā laikā, izlasot tās esmu tikai ieguvusi.
Un, vēl, runājot par filmām, jo tās nav tas pats, kas grāmatas - nedomāju, ka filmas varētu patikt tiem, kuri nav lasījuši grāmatas - un tas, manuprāt, ir filmu mīnuss, bet tas tā. Nenozīmīga piezīme manam atzīšanās ierakstam, ka man patīk Twilight un laimīgi straukta gaidu trešo filmu. :) Atzīšanās pašai sev. Principā.

fuck, ir bez četrām minūtēm desmit vakarā, tas nozīmē, ka mana vēlme pēc kāda kāda garšīga alkoholiska padzēriena nāk par vēlu, jāēd savi iegādātie diļļu čipsi šovakar vienai un ko jāpaskatās - šlāgeraptauja? why not.
-
bet vispār, es šodien lielāko dienas daļu esmu pavadījusi istabā, nodarbojoties ar lieko mantu revidēšanu. sāku just nogurumu.