Es beidzot sapratu to, ka darbi, kuru izdarīšana prasa vairāk laika, mums gandrīz neko neiemāca. Vairāk gan runa iet tieši par skolas darbiem. Ko man dos tas, ka es tur par kaut kādu latviešu mūziķi sūri, grūti ar roku(savādāk neļauj) uzrakstīšu darbu mūzikā? Informētība par vienu vienīgu cilvēku? Tās jau nav zināšanas! Ko dos dzīvnieka monologs ar aprautiem teikumiem latviešu valodā? Iemācīšos saprast lopiņus labāk? Teikumus? Ne pārāk.
    Ko dod visi šie garie referāti un pekstiņi, ko skolotāji uzdod aiz gara laika un sarkanām atzīmēm? Ja nu vienīgi...kaut ko izdarīt un izdarīt kārtīgi, jo mājasdarbu, kas saucās "pāris uzdevumiņi darba burtnīcā" es labākajā gadījumā izpildīšu pirms stundas, bet tādu lielāku pildīšu cītīgi. Un laikam jau neesmu vienīgā, kas pilda tikai lielos mājasdarbus. Bet viņi aizņem laiku...un tik tiešām neko dižu parasti neiemāca. Tad jau labāk lasīt kaut kādu grāmatu, no kuras kaut kas paliks atmiņā. Plašāka informācija, tā teikt. Nevis tās muļķības. Jo redz, es tagad zinu Pētera Vaska biogrāfiju un viņa dzīves uzskatus, bet tajā pašā laikā es varētu uzzināt daudz svarīgākus faktus, teiksim, hmm...par vēsturi, kurā gadā notika saules kauja? Labi, man ir aizdomas, ka to es tāpat zinu, bet nu vispār doma skaidra - mana smadzene atkal ir piestūķēta ar lieko informeišn.
    Vispār interesanti, ko smadzenes uzskata par lieko. Es neaizmirstu daudz dažādus sīkumus, skaitlīšus, datus un to, cik procentuāli ekskimosiem un ekvatoriešiem ir vidējais dzīves ilgums, bet kad iemācos vācu valodas vārdiņus ar kaut kādiem sūdiņiem pakaļā, tad es tos aizmirstu tikko kā ieskaite uzrakstīta. Tā man 1dien bija. Samācījos ritīgi tos vārdus, pirmā stundā zināju, bet kad atkal 8 stundā bija vācu valoda (priekšā un pakaļā tā vācu valoda rēgojas, priekšā un pakaļā, ka saku, pat mtv man tikai germany iet.), neko vairs neiznāju. Tātad - nevajadzīgā informācija. Cik gudra man smadzene. Pilnīgi uzslava par šito prikolu viņai. :D Tā gribējās ierēkt, kāda man zemapziņa. Neko jau! ;)