M. un M. |
[Sep. 22nd, 2011|01:13 am] |
[ | nav klusuma, jo skan |
| | Laura Marling, atkal, atkal | ] | Mana sajūsma par Merilinu ir gandrīz tikpat veca kā es, un arī Mišelu
Viljamsu esmu ievērojusi jau sen, tāpēc saprotams bija prieks, kad
uzdūros šim Vogue rakstiņam
(ar Leibovicas fotogrāfijām piedevās). Varbūt to var skaidrot ar zināmu
pašidentificēšanās tieksmi ar šīm mazliet aizlauztajām blondīnēm (un ar
ko gan citu tad vēl es varētu pašidentificēties, tomēr). Prieks, ka
tieši Viljamsa būs Monro rakstiņā minētajā filmā, jo nevaru iedomāties
nevienu citu no pašlaik zināmajām aktrisēm, kura spētu to trauslumu un
reizē bērnišķīgo dzīvesprieku, kura dēļ, vismaz manuprāt, Merilina ir
tieši Merilina, nevis tikai kārtējā glītā blondīne ar lielām krūtīm.
Te ir "oriģināls" (Milton H. Greene fotogrāfija):
Un te - "kopija":
Un te vēl citātiņš no raksta - “Someone once said that Marilyn spent her whole life looking for a
missing person—herself. And so she cobbled together what people thought,
felt, saw, and projected onto her and made a person out of it. She had
no calm center inside herself that she could come home to and rest.” |
|
|
Comments: |
| From: | neutrum |
Date: | September 23rd, 2011 - 11:08 pm |
---|
| | | (Link) |
|
ja es kādreiz izbalināšu matus, tā būs tikai Tava vaina!
| From: | fictio |
Date: | September 24th, 2011 - 04:34 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Man pašai šīs fotogrāfijas izraisa vēlmi pēc patiesa platīnblonduma, t.i., neglābjamas matu sabojāšanas :)
| From: | fictio |
Date: | September 25th, 2011 - 08:40 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Kā mani šodien sajūsmināja tas, ar kādu ātrumu pienāca tas "kādreiz"! Sēdēju un liksmoju, draudziņus atvērusi. :)
| From: | neutrum |
Date: | September 26th, 2011 - 11:53 am |
---|
| | | (Link) |
|
Tjā, zini, kas mani pārsteidza visvairāk - ka tā ķīmija bija manos matos 2 h un pēc tam 40 min krāsa, bet rezultātā mani mati ir palikuši tikai jaukāki pēc tekstūras un spīdīgāki, vieglāk veidojami. Un viss pateicoties Tev un zobu sāpēm.
| From: | fictio |
Date: | September 26th, 2011 - 01:30 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Es pie visādām krāsošanām satraucos par sakņu problēmu - piemēram, uz platīnblondo fona pat mani gaišie ataugdami izskatītos tumši, un tad tik visu laiku frizieris, frizieris, no kā jau esmu atradinājusies. Un, no otras puses, esmu novērojusi arī darbojamies stereotipu par dumjajām blondīnēm - kad cilvēki izturas tā jocīgi un ļoti brīnās, ja pasaku ko prātīgu (arī tā kādreiz notiek :)). Varētu domāt, ka cilvēki vienkārši tā pret mani izturas, neatkarīgi no citiem faktoriem, bet esmu taču vairākus gadus ar tumšiem un sarkaniem bijusi, un cik atceros, tad tā nebija. Protams, var būt, ka tā ir pat izmantojama kā priekšrocība. | |