27.7.17 21:27 - Mazie nejaukie draugiPirmdien zvanīju ĢA, uz vizīti tikām vien trešdien. Tad viņas ieteikums bija uz nakti pielikt rokām šinas, lai nevarot pakasīties...Vismaz dabūjām nosūtījumu dermatologam un recepti zālēm un turpinām ārstēties, kā paši uzskatām par labāku/novērojams lielākais efekts. Pēc n-tās negulētās nakts, kad vakarā dodos gulēt tūlīt pēc bērniem, lai ap pusnakti uzsāktu kasīšanas dežūru, dzīvoju ar savilktiem pleciem un sāpošu galvu. Un vakarā trīcu pie katra kaimiņu bērna raudiena aiz loga (ko 21:30 bērni (6-8gadi?) vienatnē dara starp mājām?), baiļojoties, ka tas skan no guļamistabas un kasīšanas maratons var sākties... |
Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini
dust in the wind
14.7.17 14:15Vakar divas stundas pavadījām Valmieras uzņemšanas nodaļā. Pēc četrām negulētām naktīm, kas pagājušas kasot meitu, atklājās, ka viņa tikusi pie kašķa, nevis alerģijas uzliesmojuma pēc zemenēm. Labā ziņa ir, ka šī nakts jau pagājusi daudz maz mierīgi un meita šobrīd cenšas atgūt iekavēto miegu.Otra jaukā ziņa, pateicoties negulētajām naktīm, kad no rīta jutos kā salīmēta no daudziem maziem gabaliņiem divās dienās ar kājām pieveikti 28km, no kuriem 2 noskrieti. Savādāk savu galvu/ķermeni nesavāktu. Mežā, kur dzied putni ir forši. |
9.7.17 21:46Es šodien to beidzot izdarīju. Pirmo reizi, kopš skolas laikiem, aizgāju skriet. Nieka 10 min jeb 1,6km un nepieciešams teju tikpat daudz laika lai attietu un atgūtu sejas krāsu un normālu elpošanas ritumu. Uzreiz jūtams, ka šie muskuļi sen neko nav darījuši, jo staigāt varu ātri un padsmitiem km, bez noguruma. Tagad tikai saņemties un to izdarīt vēl kādu reizi. |
7.7.17 21:18Tas burvīgais mirklis, kad abi bērni jau guļ, bet vīrs būs mājās tikai pēc pusotras stundas...Pirms nākošās došanās uz jūrmalu, vajadzēs bērnu nosvērt, lai zinātu, cik smilšu apēsts... Bet burvīga pēcpusdiena pie jūras un savākts maiss dažnedažādu akmeņu, kam jāatrod pielietojums. Visu jūliju meita neies uz bd atvaļinājumu dēļ. Tās, audzinātājas, kas no cita dārziņa mums nepatika, tagad redzēs, kā apvienosim ar vīra mājāsstrādāšanu... Jo visu mēnesi pavadīt Valmierā negribās... Labā ziņa - esam tikuši vaļā no 4 piečurātām biksēm dienā. Paziņoju, ka spēļu laukumā bērnus, kas čurā biksēs nelaiž iekšā. Šodienas atstāsts: "Ar piečurātām biksēm uz spēļu laukumu nevar iet. Tāda ir lietu kārtība..." Tikai mātei nāksies sakost zobus un iet sēdēt spēļu laukuma malā... |
4.7.17 21:34Mums šodien 10 gadi. Tai skaitā četri laulībā un divi bērni. |
19.6.17 09:39Es, protams, ļoti priecājos par to, ka mūsu pilsētā viss notiek, bet šorīd man aiz loga darbojas 4 trimmeri! |
18.6.17 22:15 - Biologu bērns...-Mammu, kā pīles kakā?*** -Saskaiti man pirkstiem kauliņus... |
15.6.17 21:50Sen nav bijusi vēlēšanās staigāt garos gabalus, visas pastaigas ap 5-6km pēdējā laikā viņa nodomāja... un šodien nogāja 16km.Gaidu pēdu masāžu. |
13.6.17 09:47 - Basi vēderāSestdienas lielā avantūra - uzticēt bērnus vīra vecākiem un aizdoties uz pilsētas svētku koncertu, lai klausītos Hariju Zariņu, Alex un Colt. Vismaz četrus gadus nebaudīta sajūta, kad visas iekšas vibrē mūzikai līdzi. Izskaņā sāpošs kakls un laime pilnīga. Protams, mazliet jau traucēja tas, ka apkārtējā publika lielākoties vienaldzīga un bars ar bērniem, kas skraida pa puķudobi un alus glāzes blakus esošiem. Bet tai mirklī, kad dziedi, ir vienalga. Vakars bija brīnišķīgi silts un pastaigu mājup tā vien gribējās pavilkt garāku. Bet steidzāmies mājup, jo nezinājām, kas mūs sagaidīs (Vīramāte kā jau 3 bērnus uzaudzinājusi uzskatīja, ka noteikti tiks galā, kas tad tur...) Ēvalds bij aizmidzis turot māsas roku lielajā gultā, jo viņu stūmis prom (esot gulējuši kā divi pamesti nabadziņi kopā), bet meita mūs sagaidīja vēl nomodā, lai ātri aizmigtu un vecākiem vēl būtu iespēja izdzert pudeli vīna, jo nespējām dienai teikt ardievas. Doties tagad vēljoprojām nespējam atgūt miegu, jo nāk zobi (viens beidzot ir pārplēsis smaganu, otrs lēni tuvojas, dzintara krellītes laikam tomēr strādā) un Laumai pāris naktis pagājušas kasoties. |
9.6.17 22:53Lielveikalos man prasa dokumentus, bet tirgū šodien uzrunāja ar "kundzīt!" = identitāteskrīze. |
26.5.17 09:11Vakardienas jautrība - ar mani centās koķetēt bariņš skolnieku, kamēr stūmu bērnu ratiņus.Izlaisti mati nu ir līdz dibenam. Ja vien zinātu, ko ar viņiem iesākt... |
17.5.17 10:33 - Darāmie darbiPlānojam kā pārdzīvot vasaru. Sakarā ar remontiem citā dārziņā, viņu bēni nāks pie mums, kā rezultātā grupā 15 bērnu vietā būs 32. Vietu visiem nav, viņi gulēšot uz grīdas uz saviem matracīšiem. BD vadītāja aicināja visus pārskatīt vasaras plānus un ļauj rakstīt jaunus iesniegumus pa vasaras apmeklējumu. Bonusā jūlijā mūsu bd audzinātājām atvaļinājums un būs tikai svešās. Jau šobrīd, kad blakusgrupas audzinātāja dekrētā un mazie dzīvojas kopā ar lielajiem var just, ka bērns kļuvis nervozāks (lai gan priecājas, ka dzīvojas kopā ar lielajiem). Šībrīža plāns ir jūnijs bd līdz pusdienām, tad nākam ar kājām mājās, izguļās un tad ejam ārā, lai tētis var mājās strādāt. Jūlijs +/- paiet Valmierā, nav ne jausmas, ko darīt ar augustu.Vēl jezga bd, kur daļa vecāku nav gatavi neko darīt, pat ne izteikt viedokli. Tā nu man jāgatavo fotogrāmata dāvanā audzinātājām, jāaģitē/organizē grupa uz sētas rakšanas talku un jāorganizē iesniegums vadībai, lai nemainītu audzinātājas, bet saglabātu šīs (mūsu bd audzinātājas mainās katru gadu, bet viņām pašām apnicis visu laiku darīt vienu un to pašu un viņas ir superjaukas un grib turpināt darboties ar mūsu bēniem. Šo gan darām ar vēlvienu mammu). |
9.5.17 21:41Pirms gada šai dienā... mums bija maziņš, maziņš kunkulītis. Un bija karsti.Laiks lido. |
8.5.17 16:17 - Zelts-Kāpēc tad, kad būšu liela, jūs būsiet veci?-Tā iekārtots, cilvēks piedzimst, izaug, noveco un nomirst... -Ko es bez jums darīšu? -Ko tu darīsi? -Es nevaru viena pati. Es nevaru aiztikt šķīvjus! (netiek līdz plauktam) /asarainas acis/ Es nevaru (nedrīkstu) aiztikt nažus! *** Gulētejot, katram bērnam viena roka, L, protams, grib abas sev: -Es kādam citam nogriezīšu roku un pielīmēšu tev, lai Tev ir trīs! |
29.4.17 22:28Burvīga sajūta izrādes starpbīdī iziet uz ielas lietū un izvilkt no somiņas šokolādi. |
28.4.17 21:29Ko uzvilkt uz teātra izrādi, kas ir vienos pa dienu? Bet rīt beidzot ir tā diena, kad abus bērnus atstājam un ejam baudīt mākslu. Tikai vēl pienāktos sakārtot māju un uztaisīt rītdienai pusdienas. Bet abi bērni jau guļ, vīrs ir (karatē) kluba dzimšanas dienas pasākumā un es sēžu ar neplānotu (viņam izkritušu un atvērušos) alus pudeli un čipsu paku un domāju, cik ļoti gribās iet gulēt.Pavasara iet un skriet kaut kur noplacis reizē ar saulīti. Esmu secinājusi, ka man ir "labās" dienas, kad varu un gribu kalnus gāzt un tās, kurās negribās rāpties no gultas. Nez, kurā mirklī par to jāsāk satraukties? Pavīd klusa cerība, ka dēls sāk mani saukt par mammu, nevis par tēti... |
5.4.17 09:07Vakardienas pastaiga 12 km. Vakarā sāpošas pēdas. Bet ir brīnišķīgi novilkt jaku un soļot gar rāmu Daugavu.Un nu priekšā pusotra nedēļa laukos. |
30.3.17 15:22Šodien ļoti sievišķīgi tiku pie trim jaunām kleitām atbilstoši vecumam un amatam, bet bezgala sievišķīgām (+svārki un bikses, par visu samaksājot vien 13 eiro). Ja tikai vasarā būtu iespēja visas uzvilkt.Saulīte spīd un galvā līdzarto pavasaris. |
29.3.17 10:24"Mammu, nopirksim brīvdienās bērnudārzam kāpostus?! Mums tur nav ko grauzt," varu priecāties, ka bērns neprasa konfektes. Tās mājās ēdam pa kluso. |
17.3.17 17:18Dienās kā šī, kad neko negribas darīt atliek vien paņemt kafijas biezumus un iet noberzties. Un tad burku kokosriekstu eļļas un labi smaržot. |
Powered by Sviesta Ciba