12.1.14 18:39Pagalmā sācies karšs. Novembrī māja kā izrādās "pārdota" sīkajai. Mīļotajam tuvojas depresija par šādu nodevību. Un nevienam vairs negribas neko darīt, nezinot, cik ilgi turpināsim šeit dzīvot. Un negribu vairs šeit dzīvot. Šobrīd, kamēr ziema vēl sanāk tikties ļoti reti, bet tuvojas pavasaris un vasara, kad visi gribēs uzturēties ārā... |
Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini
dust in the wind
8.1.14 18:00Šodien pie bērnu dakteres palūdzu iespēju uzkāpt uz svariem. No dzemdībām nost ir 12,8kg, esmu par 0,5kg vieglāka nekā stājos uzskaitē. Vēl kādi 5-7kg un tad jau būtu ideālais svars, kas bija vidusskolā, kad varēju lepoties ar 90-65-90. |
29.12.13 18:39Tā superīgā sajūta uzvelktot pirmsgrūtniecības bikses un saprotot, ka bikšu staras ir par platu... |
16.12.13 14:34Trešo adventi sagaidījām trijatā ar mazo Laumiņu ar smuko personas koda sākumu - 11.12.13. |
7.12.13 11:16Vakar izvārīju pelēkos zirņus (kurus Ziemassvētkos laikam tā īsti ēst nedrīkstēšu) un paskat - uzsniga sniedziņš. Kaķis naktī, uzlīdis uz virtuves skapīša, nodarbojās ar zirņu likvidēšanu, kā omīte teiktu - tak jāapēd viss, lai rītā labs laiks. Labs laiks ir tik un tā, par spīti tam, ka viņa mielasts bija pārāk skaļš un tika pārtraukts.Mīļotais aizdevies darbos, es tā kā varētu iet patīrīt sniegu (kaimiņi notīrījuši līdz mūsu taciņai, sak, līdz vārtiņiem un kompostam tālāk tīriet jūs.. Bet sniegs parasti ir strīdu iemesls, jo viņi neuzskata par vajadzīgu to tīrīt... Nekas, par katru reizi, kad viņi |
2.12.13 19:22Šodien tiku pie narcišu podiņa. Agrā pavasarī Depo biju iegādājusi podiņus ar narcisēm, kuri noziedēja un visu notikumu rezultātā tika vienkārši izmesti aiz durvīm piparmētru krūmā. Šodien izmantoju saulīti un devos sakopt puķudobi, kur narcises podiņos izdzinušas 3 cm garus asniņus. Tad nu nesu iekšā un pārstādīju, tagad atliek gaidīt, kas būs. Bet veikalos jau nopērkami podiņi ar hiacintēm - pavasaris tuvojas :) |
14.11.13 11:11Esmu kļuvusi privātīpašnieciska attiecībā uz emocijām. Tās ir tikai mūsu.Sapratu, ka atlieku somas sakrāmēšanu līdz galam, jo tajā brīdī man jāpieņem, ka esmu tam visam pilnībā gatava. Bet man sedziņa vēl pusē. Bet šodien spīd saule un tas uzlādē baterijas, savādāk Rīt jāaizbrauc uz darbu. Pēdējie metri mājas pārkārtošanā. Lai guļot apgrieztos, jāpamostas. Kustos lēnāk. Ēdu vairāk. Bet jūtos sasodīti labi. |
11.11.13 15:04Es varētu apēst visu, kas nekustas... |
7.10.13 21:06Ratu, autobenķīša iegāde - done.Skapji pārbīdīti, atlicis dīvāns. Apkārt haoss, bet man gribās vēlvienu greifrūtu un nespēju izdomāt, kādā rakstā adīt sedziņu. |
5.10.13 17:47Tikko noķēru pa istabas grīdu rāpojošu mazu zemesvēzīti. Noķēru svečturī un nesapratnē domāju, ko ar tādu ceļotāju/pētnieku darīt, jo brīvībā palaist dārzā viņu nu galīgi roka neceļas (ja vien zinātu, ka viņš tai kaimiņdombē noteikti paliks...) |
2.10.13 18:30 - ŠodienŠodien iespējams guvu mācību no sērijas - atceries, ka esi grūtniece. Priecājos par faktu, ka nenogurusi spēju pārvietoties praktiski ierastajā ātrumā un divas stundas aktīvi nostaigāju... Tagad esmu mājās ar sāpošiem krustiem un velkošu vēderu. Bet vēl māja jāsakārto un ēst jāuztaisa, jo rīt vīramāte brauc ābolus lasīt.Vispār esmu piefiksējusi, ka jāizveido kāds dienas režīms, lai pirms dekrēta ieplānoto reāli sāktu darīt. Savādāk pavadu mīļoto uz darbu, ielienu atpakaļ gultā un tad varu nogulēt līdz vienpadsmitiem un pēc tam vēl negribas līst ārā no gultas. No otras puses, ja celtos reizē ar viņu, vakarā ātrāk gribās iet gulēt un tad mums gulētiešanas laiki nesakrīt... Vēl jāmeklē vidusceļš. Šodien kaut kāda dzīvnieku diena - no rīta gāju karināt veļu (veļas šņore novilkta starp divu nokaltušu ābeļu stumbriem), skatos, ka vienā no ābelēm dzenis kaļ. Pēcpusdienā savukārt lapsa ienāca pagalmā. Mani ieraudzījusi gan tikpat ātri devās prom. Tas tāds atgādinājums sev, ka kaķis pret trakumsērgu jāved izpotēt. Ir tapis plāns kā pārkārtot istabu. Vēl tikai jāatrod, kad kādam būs laiks mums palīdzēt skapjus un dīvānu pārbīdīt. Un jāsāk aktīvi gatavoties - galu galā palikuši aptuveni divi mēneši. |
22.9.13 09:36Es šobrīd, kā liekas, darbojos no domas vien, ka darbs beidzies (lai gan faktiski tā nemaz nesanāk).Vakar sakārtos piegultas skapītisKaķis vispār nobijies no jaunās mēbeles - pēdējās divas diennaktis pa āru dzīvojās, mājās ienākot vien paēst, tad nu istabā pie dīvāna lēni un uzmanīgi nāca, kamēr nu ir sapratis, ka stūrī ir ļoti ērti iekārtoties. Ieliku veļu mazgāties (varētu arī ķerties pie gludināšanas no pagājušajām reizēm drēbēm, kuras ikdienā netiek vilktas - tā kā bija sakrājusies kaudze negludināto visu vienā reizē nespēju sagludināt). Esmu paguvusi arī virtuves logu un vannasistabas spoguli nomazgāt tagad dzeru pirmsbrokastu tēju. Varbūt vēl kādam būs stimuls kaut ko izdarīt. Vēl jātiek vaļā no pēdējām saaukstēšanās pazīmēm un tad jau dzīve būs pavisam skaista. Rīt gan vēl jāaiziet uz darbu, jo piektdien man paziņoja, ka vajagot atskaites par 2012 gadu - visu, kas laboratorijā darīts vai noticis. Es visu laiku esot bijusi aizņemta ar citām lietām, tādēļ arī tas no manis neesot prasīts. |
18.9.13 20:09Šodien nopirkām dīvānu. Rīt atvedīsim mājās.Bet šodien darbā piedzīvoju foršu atskārsmi - man taču vēl tikai 2 dienas un tad tas viss uz mani neattieksies (tā vietā, lai turpinātu stresot, kā viņi tiks galā) un ar tādu kaifu jau sakārtoju un nokārtoju savu galdu... |
16.9.13 19:12 - Šausmas ar lapsenēmJau labu laiku cīnamies ar lapsenēm, kuras mājas ārsienas spraugā izveidojušas pūzni. Vairākas izejas aizmūrētas, bet viņas parasti vienmēr atradušas jaunas un bija atradušas arī ceļu, kā iekļūt virtuvē (līdz vakar ieraudzījām, kā viena nozūd spraugā pie griestiem). Tā kā zināms, ka virs griestiem ir zāģu skaitas siltinājumam un tad bēniņi, saurbām pāris caurumus, sapūtām montāžas putas un arī ārpusē atkal aiztaisījām kārtējo eju. Un nopirkām mušpapīru, jo reiz atstātu plūmju dēļ drozofilu skaits krietni pārsniedza paciešamo mušiņu skaitu. Šopēcpusdien pārrodoties majās mani pārņēma šausmas. Vakar iekārtais mušpapīrs melns no lapsenēm, zem tā kaudzīte ar kustīgā masā salipušu kukaiņu baru, kas svara un spēka rezultātā no papīra atrāvušās. Grīda un palodze pilna ar lēni rāpojošām pusbeigtām lapsenēm (jo aizmūrējot kārtējo spraugu, iepūtām insekticīdu, kas viņas palēlina un nogalina), un pa gaisu cēli lidinās vēl kāds bariņš tīri žirgtu lapseņu. Tam sekojoša pamatīga slepkavošana (un zvans mīļotajam vīrietim, lai brauc mājās, nevis uz trenniņu, jo viņas tomēr vēl tiek iekšā). Tagad virtuves grīda pilna ar līķiem, šur tur sakritušām montāžas putām, bet jau kādu stundu neviena jauna lapsene nav manīta. Dzirdami vien skaņu efekti, ka kaut kur sienā/griestos viņas ir. Un cerams, tur arī paliks. |
15.9.13 12:30Ja lapseni pārcērt uz pusēm, puse lapsenes ir spējīga aizlidot. |
12.9.13 18:21Vakar nopirku dziju un uzsāku pirmās mazās zeķītes. |
8.9.13 15:20Izbaudu sauliiti. Desmit darba dienas palikushas. Tieshi tagad, kad prieks iet uz darbu, jo abas jaunaas meitenes straadaa un grib straadaat. Un man beidzot ir cilveeki, ar kuriem darbaa papljaapaat. Bet domaas kalendaaraa velku krustinjus, jo nogurums liek par sevi maniit. Visaadi citaadi - esmu vesela, laimiiga un iemiileejusies. |
28.8.13 21:45 - Riebīgā esKopš vakardienas dāma, par kuru mēdzu sūdzēties, pie mums vairs nestrādā. Pirmdien viņu brīdināju, ka direktors gatavo rīkojumu, lai viņai piedāvātu citu darbu, vakar viņa paziņoja, ka viņas pienākumos neietilpst jauna darbinieka apmācība, tad nu uzrakstīju direktoram vēl vienu sūdzību, lai viņu pārceļ citā amatā pēc iespējas ātrāk un pusdienaslaikā saņēmām rīkojumu, kur viņai tiek piedāvāts darbs, no kura viņa atteicās, uzrakstīja atlūgumu un šodien vairs neieradās. Mans rūpīgi gatavotais dienesta ziņojums pirms atvaļinājuma esot bērndārznieka līmenī, jo sūdzos par to, ka viņai netīra aparatūra un inventārs. Un ka darbiniekam esot jāstāsta kaut vai desmito reizi, lai viņu apmācītu. Tas, ka viņas vietā veicu aprēķinus, viņai likās pilnīgi normāli, jo mēs taču tā sarunājām... Šodien tad nu vēl dabūju uzklausīt negācijas no kolēģiem, ka man amats sakāpis galvā, ka viss bijis pēkšņi, ka neviens to nav zinājis (it kā man kādam būtu bijis jāsaka par to, ka plānoju viņu atlaist), ka neesot bijusi vajadzība direktoram rakstīt sūdzību, jo tā ir iekšēja lieta, ka savās pēdējās trīs nedēļās gribu visu sagriezt kājām gaisā un vispār gribu atbrīvoties no visiem vecajiem un tādā garā.Palikušas 17 darbadienas, kuru laikā man vienai meitenei jāiemāca visa hromatogrāfija, jāapmāca sava aizvietotāja un jānobeidz iesāktie darbi. Tik vilinoši skan slimības lapa līdz dekrēta sākumam. |
21.8.13 20:37Visādi citādi skaitu dienas. Vēl 22 palikušas. Strādāt vairs galīgi negribu |
21.8.13 20:25Darbā sākusi strādāt dāma, kas mani aizvietos, līdz ar to kabinetu un datoru dalam uz pusēm un pa dienas vidu vairs nav laika internetā ieiet, jo visa diena paiet stāstot ko un kā darīt vai domājot, ko viņai šobrīd likt darīt, par cik ražošana mums vēl nav atsākusies. Un rīt jābūt vēl vienai jaunai meitenei, ar kuru plānojam vienu no esošajām dāmām nomainīt. Un direktors grib lai esošā pārstātu strādāt vēl kamēr es esmu darbā. Tas nozīmē, ka smagā saruna būs jāvada man. Un mazliet bail, ka kolektīvs nesāks buntoties, jo visiem liekas, ka viņa nabadzīte ir nokrauta ar darbiem un netiek galā, nevis vienkārši nemāk plānot laiku.Vakar biju uz glikozes tolerances pārbaudi, šodien abām rokām vēnas no dūrieniem zilas (divu stundu laikā asins nolaišana trīs reizes). Un C vitamīna tabletes ar glikozi redzēt negribēšu vēl ilgi. Ar analīzēm viss kārtībā, man par pārsteigumu arī hemoglobīns 131, lai gan 11.nedēļā ferritīns bija zem normas, bet dabīgo dzelzs sīrupiņu tā arī regulāri aizmirsu iedzert, līdz viņš saduļķojās. Arī mana vēdera āda ik pa brīdim sāk niezēt tā, ka gribas kasīties. Mājās mums šobrid spogulis ir tikai vannas istabā virs izlietnes, līdz ar to, kad kaut kur izejot ieraugu savu atspulgu, varu tikai pamanīt, cik patiesībā vēders ir izaudzis liels jau. Un ik pa brīdim no iekšpuses tiek sakustināts. Un kad skatījāmies kāzu foto, secināju, ka mēs taču ar tādām acīm viens uz otru katru dienu skatāmies. Un tas ir skaisti. |
Powered by Sviesta Ciba