Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini

18. Oktobris 2011

12:53

Gaidot, kamēr nožūs grīda zem pārbīdītā virtuves skapīša varu dot tālāku ieskatu tajā, kā notiek pārcelšanās uz šejieni. Vakar veicu to smago uzdevumu un atnesu tējkannu. Devos uz virtuvi ar kasti, lai sakrāmētu savus pārtikas produktus un traukus (sanāca pusotra kaste ar tējām). Savācu šķīvjus, saņemot bailīgu jautājumu, vai arī zupas šķīvji ir mūsējie. Bet tie pirkti par kopīgām uzlīmēm, tā nu viņiem paliek 4 zupas šķīvji un viens maza izmēra šķīvītis +apakštasītes. Nu labi, arī mums pašiem šobrīd ir tikai 3 šķīvji, no kuriem 2 apdauzīti :D. Pannas un katlus savākt neizdevās, jo tajos tobrīd gatavoja. Teicu, ka gribēšu arī tējkannu un visu pārējo savākt, kad man pārgrieztu seju smaidā tika atbildēts, lai taču ņemot, viņai nevajagot svešas mantas. Tikai lai es atnesot to katliņu, ko īrniece te bija atstājusi, tas skaitoties Jāņa, jo savādāk viņa paliekot vispār bez katliem (jā, tikai 6 mēnešus bija zināms, ka mēs iesim prom ar savām mantām). Tālāk sekoja jautājums vai mēs savā istabā noskrūvējām žalūziju un pārnesām uz šejieni (vispār mūsu pirkta žalūzija), kad teicu, ka jā, sekoja jautājums, kādas tad bija atstātās žalūzijas (tās ar tad laikam Jāņa), ko tad viņa laikam gribēja savākt. Bet tās bija tik briesmīgas un sapelējušas, kā viss šeit, ka tika izmestas. Nu, no virtuves žalūzijas ir palicis karkas, ar domu, ka drīzumā iegūs jaunu audumu (ir doma arī istabas žalūziju pāršūt, savādāk pie sarkanām/orandžām tapetēm ir zaļa žalūzija). Teorētiskajā šodienas plānā ir iznest tukšu virtuvi.
Par tālākajām lietām taps, kad atkal kaut kas žūs.
Tags:

13:19

Vēl interesē, kas notiks, kad noskrūvēsim griestu lampu (ko plānojam likt virtuvē, jo šeit pie virtuves griestiem atrodas āra lampa. Mums prasīs to lampu, kas te bija? To, kas bija pie istabas griestiem, pieskrūvējām pie sienas, tagad uz rakstāmgalda varēs kaut operēt. Bet virtuves lampu viņi viņa varēs dabūt. Un Jāņa sasaldēto podu un boileri arī kaut istabā nest.
Tags:

13:24 - Kā es par viņu "ņirgājos"

Vēl kamēr esmu rakstāmajā noskaņojumā, varu pastāstīt, cik slikta esmu un lietoju vārdus, ko citi cilvēki nesaprot.
Viņas meitai skolā adīšana, ada ar manā, adatām. Pati Sniega karaliene no adīšanas neko nesaprot. Tad nu tagad meitenei beidzas paraudziņi un jāada izstrādājums, biju ieteikusi veikalu, kur lauku dziju nopirkt. Tālāko izklāstīšu dialogā, kas tā arī norisinājās.
sms no meitas setdienas rītā (aizbraukušas pirkt dziju): "Cik kamoli dzijas jāpērk, lai uzadītu cepuri un dūraiņus?"
sms no manis: "Tas atkarīgs no dzijas resnuma un garuma, prasiet pārdevējai. Ja braucat uz to veikalu Miera ielā, tad teorētiski pietiek ar vienu šķeteri divkāršas dzijas. Ja pērkat nevilnas dziju, vajadzētu būt, ka divas ficītes."
Nu jau vakars, satieku viņu:"Nu dziju nopirkāt?"
S.k.:"Jā, es vispār nezinu, kāda no tām īsziņām bija jēga. Mēs tik gudri nerunājām. Saņēmām tavu sms un sākām smieties, jo abas neko nesapratām. Tādus vārdus nezinām."
Es:"Bet tā tās lietas sauc."
S.k.:"Labi, viss pietiek!"

Sestdienas rītā, kad vīrietis devās lejā vārīt tēju dzirdējis sarunu. S.k. meitai:"Nones man dzijas kamolīti, kamolīti. Tev vēl ir tā sms, vai tu jau izdzēsi?"

Un es labu gribot domāju, ka teksts prasiet pārdevējai būs rupjš. Tā vietā laikam mana atbilde ierindojās starp reizēm, kad par viņu ņirgājos.

18:27

Aizeju uz istabu savākt mūsu mantas, kas lielākā daļa stāv vēl tur. A tur jau logs attaisīts, kvēpina ārā. Piezvanīju Linardam, viņš tālāk Jānim, viņš jau to kazu nevar nolikt pie vietas. Uzsita asinis.

Upd.
Tā esot bijusi vecāmāte, šodien esot arī viņas istabā logu attaisījusi.
Tags:
Powered by Sviesta Ciba