08:22Labrīt, tauta, vai debesis vaļā? Kurš vēl šorīt pirms saullēkta bij modies? Mans miegs šai laikā jau nu galīgi negribēja atstāties, bet tagad jau sēžu starp vardēm un ēdu šokolādi, kurai bij 30% uzcenojums. Vispār šeit nokļuvu ar policista palīdzību. No rīta nācās noskatīties, kā aiziet mans autobuss un tā nekas neatlika, kā iziet uz ceļa un pacelt roku.. Vispār, dzirdējis manu režīmu, viņš sāka interesēties, ka tad jau man iznākot laikam uz stimulatoriem vien dzīvot. Kad teicu, ka kafiju parasti nedzeru, sarauca uzacis un sacīja, ka visādi pulverīši jau esot.. Tikko iedegās apgaismojums un sākās varžu diena. Es ar varēšu sākt kko darīt. Savādāk sēžu tumsā ar telefonu. Bet no tās šokolādes man ir slikti. Un salst, lai gan te ir 26 grādi pēc Celsija+ man ir džemperis. |
Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini
6. Aprīlis 2007
18:08Klātbūtnes sajūta. Tā nejaukā, kad liekas, ka bez tevis telpā vēl kāds, lai gan skaidri, skaidri zini, ka nē.Šodien cīnījos ar savām bailēm no zirnekļiem. Vakar šausminājos par tīkliem, šodien man lika tos likvidēt. Tas bija smagi... Lai gan, laikam tikai tā ar mani kaut ko var iesākt - nostādot situācijā, kad šķietami izvēles nav. Pie pašām beigām priekšniece, ieraudzījusi nelaimi un izmisumu manā sejā tomēr no šī pienākuma atbrīvoja... Nez, uz Aerosmith vēl biļeti varētu iegūt? Es taču varētu iet arī viena... Un izdomāt, kā tikt galā ar nokļūšanu no prakses uz koncertu... |
Powered by Sviesta Ciba