12:19 am - Piektdiena, trīspadsmitais.
Šodien,gaidot vilcienu, satiku vīru, kurš lūdza cigareti, bet tā kā smēķēju tabaku, tad nevarēju viņam izpalīdzēt, taču tas viņu neatturēja izstāstīt man savu stāstu.Viņa sieva dzērumā un bez tiesībām esot sasitusi viņa mašīnu, kurai viņš esot krājis 6 gadus. Audi Simts, tikai pagājušajā gadā nopirkta, ideālā kārtībā. Tagad droši vien tūkstotis būs remontā jāizmet.Viss tikai tās sievietes dēļ. Viņš sūri grūti strādā, lai pabarotu savu ģimeni, bet tā sterva tā esot izdarījusi, 5 gadus viņš viņu cieš. Tagad viss, jāšķiras, nākamnedēļ jāiet iesniegt šķiršanās iesniegums. Šajā brīdī es sapratu, ka jāatdod viņam savs pussmēķis un jānoklausās stāsts līdz galam. Viņš ievilka dūmu un sāka klepot, tad arī es paskaidroju, ka smēķēju tabaku un tādēļ nevarēju viņam iedot cigareti. Viņš paskatījās uz mani un noburkšķēja, ka šī esot īsta manta vai kaut ko tamlīdzīgu. Viņš jau esot bijis servisā un noskaidrojis, ka radiators maksā 250Ls. Bet sieva vnk ienākusi istabā un pateikusi, ka mašīna ir sasista. Viņš tā esot atkritis krēslā, ka tas salūzis. Jāšķiras! Sākumā likusies normāla bāba, bet kaut kas tomēr nav, pilnīgi stulba taču. Gribējusi pabraukāties! Dabraukājās! Stulbene! Meita arī nav zvanījusi un pateikusi.
Sen jau būtu mājās, bet tagad jāgaida stulbais vilciens. Jāaizbrauc pie mātes kaut kas palīdzēt. Vispār jau viņš dzīvojot Jelgavā, tur esot privatizēts dzīvoklis, ziemā maksājumi ap 110Ls. Tad viņš ievilka pēdējo dūmu, saviebās un izmeta izsmēķi uz sliedēm. Pēc tam viņš kādu brīdi staigāja šurpu turpu līdz parādījās apkopējs, apmēram 20 gadus jauns čalis, kurš sāka slaucīt peronu un sliežu ceļu. Varbūt viņam arī piestrādāt par sētnieku. Nē! Esot jau ss'ā skatījies, tur alga esot 80Ls uz rokas, nav tā vērts. Tad arī pienāca vilciens, mūsu ceļi šķīrās un augumā mazais, briļļainais, deviņdesmito stilā ģērbtais vīrelis pazuda kaut kur pirmo vagonu virzienā.
Jāpiebilst, ka saruna risinājās krieviski un apmēram pusstundu, jo viņš nemitīgi maršēja pa peronu un ik pa laikam izšāva uz mani šos sava stāsta fragmentus, uz kuriem es, tad nu, kaut kā, centos adekvāti reaģēt. Visvairāk man viņam gribējās pateikt kaut ko par piektdienu, trīspadsmito, bet par laimi mums abiem, es savaldījos. Mēs arī neiepazināmies, nesarokojāmies un neatvadījāmies, šķita, ka es viņam tomēr ne visai simpatizēju.