Ķirurga dienasgrāmata

Šodien visam bija jābūt lieliski. Bet liktenis bija noteicis, ka ne vien laika, bet arī pārējie apstākļi nebūs labvēlīgi.
Vīlusies un nosalusi kā tāda pusaudze atvēlos mājās, lai meklētu mierinājumu saldumos un karstā tējā.
Liekas, ka piedevām visam būšu vēl dabūjusi cistītu. Malacis. Še tev - saņem par vecumam neatbilstošu uzvedību.
Rītdienas dežūra liks nolaisties atpakaļ uz zemes.

Šodienas saruna zināmā mērā novēla no sirds smago pārdomu nastu, kas visu nedēļu lika par sevi manīt kā tāds žultsakmenis, kas iestrēdzis žultspūšļa kakliņā. Mana viedokļa opozicionāriem ir parādījušies arī mana viedokļa pārstāvji. Varbūt diagnostiskā kļūda tomēr patiešām nebija kļūda, bet gan vienkārši stāvokļa izmaiņas dinamikā. Katrā ziņā, labāk es lieku reizi sevi veltīgi vainoju, nekā pašapmierināti noliedzu iespēju, ka varēju kļūdīties.

Lai raudātu, nav vajadzīga gudrība.
Gudrība ir nepieciešama, lai smaidītu tad, kad gribas raudāt.

Šoreiz viss būs pa īstam.

Rets un patīkams izņēmums.

Dzīve ir sinusoīda. Pēc šī rīta mēslu vabolēm, negaidot saņēmu to, ko ikviens ārsts visvairāk grib dzirdēt - dakter, Jūs esat savā īstajā vietā, Jums bija jābūt ķirurgam, patiešām!
Algas vērta frāze.

Izolators ir uzņemšanas nodaļas luksusa palāta. Kamēr pārējiem pacientiem ir jāklausās viens otra vaidos, gāzu un urīna nolaišanā, vemšanas skandošajā troksnī ar kušetēm piebāztajā telpā, tikmēr izolatorā ir iespējams netraucēti izgulēties (izsmirdēties) pie atvērta loga, izmantot tur pieejamo dušu un tualeti (paldies sanitāru spēcīgajām rokām un neizlepušajiem deguniem), staigāt pilnīgi kailam, kā arī pakomunicēt ar sava slāņa pārstāvjiem. Drīkst ņemt līdzi arī savus mājdzīvniekus (blusas, utis vai tārpus - kas nu kuram tuvāks). Nereti telpai tiek nodrošināta pat privātā apsardze (paldies mūsu pacietīgajiem policijas darbiniekiem).
Lūk, šķiet, ka tieši šajā telpā es būšu dabūjusi blusu, kas (maita) netraucēti un negausīgi rijusi zem manas bikšu staras visu vakaru - 15 kodieni pa visu kāju. Lai gan iespējams, ka viņas vienkārši bija 15. Tādā gadījumā es, protams, atvainojos par uzbraucienu, kas attiecas uz rijīgumu.

Šodien visiem slimnīcā pirmsmenstruālais sindroms. Šķiet, ka vienīgi urologiem vienmēr ir labs noskaņojums.

Nekļūdās tikai tas, kurš nedara. Lai gan iekšēji es tā nejūtos.
Es ceru, ka viņai viss būs labi.

Šoreiz darba nedēļa ir sev noamputējusi brīvdienas, atdodamās nedēļas nogales dežūru priekiem. Kopš ieiešanas brīža slimnīcā līdz mirklim, kad izdefilēju no tās ārā, lai beidzot iegrieztos mājās, atvasaru ar saules pielieto, dzelteno lapu sprādzienu ielās bija jau nomainījis sīks lietutelis, kas iesūcas miesā un matos, ļaujot vējam bāzt pirkstus visās drēbju spraugās.
Brīvdienu dežūrās tomēr nepamet iekšējā tukšuma sajūta - kamēr uzņemšanas nodaļa vārās no pacientu pieplūduma, pārējās slimnīcas gaiteņos klejo vientulība un aizmirstība (un transportētāji).
Plkst. 8:00 no rīta radiologs bija atvēris sava kabineta durvis uz vienu no šādiem koridoriem, ļaujot tajā ielīt telpas elektriskajam apgaismojumam un mūzikai. Lēnā garā, soļiem atskanot, vilkos uz uzņemšanu, fonā skanot R.E.M. "...everybody hurts sometimes, everybody cries..." - cik tematiski. Ar kolēģi secinājām, ka dažu specialitāšu pārstāvjiem tomēr būtu jāpārdomā sava mobilā telefona zvana melodijas izvēle. Vismaz reanimatologam noteikti vajadzētu atteikties no HIM "Join me in death".

Divas sarunas. Divi ceļi.
Tas, protams, būtu ego-barojoši, bet es netiecos uz nodaļas vai slimnīcas vadītājas amatu. Tad jau labāk, lai ir tas variants ar gredzenu un dvīnīšiem.

Oh, please, NOT AGAIN!

Cilvēku maņām nekas nepaliek apslēpts. Jo īpaši tad, ja tajā iesaistīti citi cilvēki.

Šodien visbiežāk lietotā frāze bija "ļoti labi".
Ko lai saka...ļoti labi. Vēl jo vairāk, ja tas izskan operāciju zālē.

If you are willing to succeed, your aims should be SMART =
S (Specific), M (Measurable), A (Attainable), R (Relevant) T (Time-bound).

(P.F.Druker "The Practice of Management")

1) Apstiprinājās viedais domu enerģijas izplatīšanās likums, un es, šķiet, sapratu, kā to pielietot arī turpmāk.

2) Ceru, ka šis pats likums iedarbosies arī tagad, lai kaut kādā mistiskā veidā dzēstu manu šodienas "es-nemāku-turēt-muti-tāpēc-radu-sev-problēmas" situāciju.

3) Fizikas likumi ir nepiekāpīgi - radot spiedienu slēgtā cilindrveida telpā, viens no tās galiem noteikti sprādzienveidīgi atvērsies. Ņemot vērā, ka viens no galiem tobrīd atradās iekš pacienta, tad labi vien ir, ka atvērties nolēma otrs, un vēl labāk - ka man tobrīd bija brilles.

4) Augšu ar apakšu mēdz sajaukt arī ārsti. G.Kenneth Mallory un Soma Weiss droši vien smietos kā kutināti.

5) Šodien, izrādās, ka es esmu totāla felady un aukstasinīgs konkurents.

6) Neviens negrib pārdot lāzerprinteri par cenu, kas norādīta oficiālajā preču pasūtījumu katologā.

Ar ledainajiem pirkstiem klabinot pa datora izdilušajām pogām, rakstu, ka pacientam nozīmēta simptomātiska terapija.
Tagad varētu būt +25 un man priekšā bļodiņa ar krējumā samaisītiem, sulīgiem tomātiem.

Как мёдом намазана.

Un atkal pienācis, nē, turpinās profesionālās dzīves eksistenciālo pārdomu marazms. Kas no tā visa beigu galā sanāks, nevienam nav skaidrs. Fakts kā tāds, izskatās, ka varu palēnām noskaņoties uz ciemošanos pie estiem.
Toties tagad jau varu sākt noskaņoties rītdienas neparedzētajai dežūrai. Tas nekas, ka šīm brīvdienām bija estētiski skaisti plāni, jo viens no priekšniecības pienākumiem ir būt par tapu robiem, kad pārējie nevar.

Nedēļas vidus vienkārši ideāls. Agrs rīts, brauciens pa tumsu uz cita novada slimnīcu, fantastiska kompānija, ekselents Dj operāciju zālē, kosmosa vērtas tehnoloģijas superapgreidotos darba apstākļos, operācijas līdz pusnaktij un svina smaguma pielietām kājām, kuras pēc tam tika izdejotas līdz pašam rītam, pa vidam iepriecinot sevi ar lielisko Jack Daniels un liesmojošo steiku. Безумные пляски, nekontrolējams humors, vienotības un labi padarīta darba sajūta. Lai kurš iebilstu, bet ārsti prot noraut jumtu vislabāk. Mīlu šo harizmas smaržu.