Ķirurga dienasgrāmata - Viens, div, trīs.

Spriežot pēc šodienas operāciju plāniem, trūču atbalsta biedrība bija izlēmusi atnākt beidzot izoperēties pilnā sastāvā. Nekā nervus stindzinoša. Visu dienu likās, ka aktīvā slimnīcas dzīve šodien sastingusi aiz aukstuma vai arī lēni laižas hipnotiskā ziemas miegā. Pat šodienas dežuranti teica, ka neesot ko darīt. No rīta apgaitas laikā viens pacients bija nekautrīgi skaļi uzgriezis radio, pa kuru plūda kāds patīkams valsis stīgu orķestra izpildījumā. Un galvenais, ka neviens tā arī nebilda ne vārda, ļaujot skaņai izplatīties pa visu gaiteni, gar augstajām sienām un pie tām piekārtajām gleznām. Personāls palēnām izklīda, attālinādamies no maigās melodijas, vieglā deju solī aizvirpuļojot uz operāciju bloku vai kur nu kurais savos darbos. Galvenais, ka slimnieks jūtas ērti. Kas gan vēl labāk ļauj izveseļoties, ja ne harmoniska vide un labvēlīga augsne pozitīvām emocijām?