Ķirurga dienasgrāmata

Nu, ko lai saku, kad tik ilgi ir klusēts?
Nav laika apstāties, padomāt un sakārtot savu dzīvi pat domās.

Врачи делятся на три категории: врач от Бога, врач — ну, с Богом, и врач — не дай Бог!

Manas pēdējās divās dienās biežāk atkārtotās frāzes ir - you have to..., you will be asked to..., you are not allowed to... and the rules are strict!
Jaunnedēļ redzēs, kāds būs efekts.

Vakara kafijas un šokolādes mikslis, uztura bagātinātāju un probiotiķu kokteilis - un esmu uzlādējusies darbam. Atkal nakts miegs tiks ziedots grāmatu lapošanai un zināšanu skaldīšanai. Dzīve met lokus jeb iet pa spirāli, kā to tika teicis Rainis, un, vienā un tajā pašā vietā atgriežoties, to darām nu jau citā līmenī. Šoreiz stāvēšu auditorijas otrā pusē. Rīt pirmā oficiālā darba diena. Galvenais lai domājamais un runas aparāts darbojas kvalitatīvi.

Agrs un nerunīgs rīts, bērnišķīgas apvainošanās, vadītāju niķi, pliekans dežūru grafiks, asinis acīs, zarnu saturs uz kājām, vakara studenti un pusnakts operāciju apraksti ar mīklas cepumiem pie atdzisušas tējas krūzes. Pirmdiena ir pagājusi.

Šodien secināju, ka, ja es apprecētos, tas uzreiz atrisinātu visas manas līdzšinējās problēmas.
Protams, ļoti iespējams, ka tas radītu kaudzi ar jaunām, tikai savādākām - bet tas jau būtu cits stāsts.

Kāpēc sapņot ir skaistāk nekā sapņus piepildīt?

Vēl neesmu paspējusi uzsākt strādāt jaunajā darba vietā, ka jau saņemu pirmo sūdzību. Turklāt no topošā kolēģa. Pārāk svarīga es izskatoties, uzvedoties kā profesore, tā lūk. Turklāt par to vēl pažēlojas vīrietis. Nav ko teikt.

Mehānisms ir iekustināts. Esmu dziļā ānusā. Visās nozīmēs.
Tagad pēc principa - ja nevari darīt to, ko gribi, tad dari to, ko vari.

Operēt nebaidās tikai tas, kurš neko nezina.

Atver, paskaties, sadusmo anesteziologu un aiztaisi. Jo mūsu valstī laparotomija izmaksā lētāk nekā kompjūtertomogrāfija.

Piektā pēcoperācijas diena. Paciente ik dienu uzdod jautājumus. Šodien pēc kārtējās pārsiešanas, slimniece beidzot ir izpētījusi savu vēderu.
A: Dakter, kā tad Jūs man to tīkliņu trūcei pielikāt priekšā - vēderu taču netaisījāt vaļā, vai ne? - slimniece, ietinusies savā bandāžā, ar jautājošām acīm lūkojas uz augšu.
B: Nē, vēderu taisījām vaļā, lai salabotu trūci un tīkliņu smuki iešuvām iekšā, kā jau iepriekš stāstīju, - draudzīgi paskaidroju.
A: Bet tas nevar būt, jo man taču nav nekādas rētas! - slimniece turpina ar manāmu izbrīnu.
B: Nē, rēta Jums ir - es taču pati Jūs šuvu ciet... - es ar smaidu skaidroju.
A: Nē, dakter, ka es Jums saku! - vēl pārliecinošāk saka paciente.
B: Nē, nu, tas nav iespējams, - saku, nu, jau sākdama šaubīties. Nevar taču būt, ka man sāk rādīties vai būtu ko aizmirsusi.
Beigās kopīgi attaisījām vaļā pārsēju un konstatējām, ka mazā, smalkā līnija, kuru slimniece pat nebija ievērojusi, ir grieziena vieta.
Lūk, kosmētiskās ķirurģijas spožums!

Es jau zināju, ka reiz nonākšu līdz šim mokošajam izvēles izdarīšanas brīdim, ko visu laiku veiksmīgi attālināju, to ignorējot. Beidzot ir jāpieņem kāds lēmums. Mana lielākā profesionālā dilemma. Divas iespējas. Kā ziema un vasara. Kā diena un nakts. Viena otru izslēdzoša, līdz ar to apvienot nav iespējams. Izvēloties vienu, pilnībā zaudēšu otru. Katrā savi plusi un mīnusi. Tas nebūtu tik nopietni, ja vien katrs profesionālās izvēles lēmums nelīdzinātos laulībām - apprecēties vienlaikus vari tikai ar vienu un arī izšķirties pēc tam nav tik vienārši. Nu, kurš var palīdzēt un pateikt priekšā, ja šoreiz loģika un intuīcija absolūti nestrādā?

Laikam sen tik ļoti nebiju vīlusies cilvēkos kā šodien.
Mūžu dzīvo, mūžu mācies...kā kļūt par egoistu.

Saka, ka dienās pirms dzimšanas dienas, esot jābūt īpaši uzmanīgam, jo palielinās dažādu negadījumu risks.
Šodien gandrīz paliku bez galvas. Tiešā vārda nozīmē.
Laikam būs jāsāk ticēt visādiem māņiem.

Kārtējās gandrīz 2 aizvadītās diennaktis slimnīcā. Tā vien šķiet, ka vakars pasteidzas tik ātri, lai tikai nākamās dienas lēkts paspētu pilnvērtīgi izbaudīt gaidāmās darbdienas sākumu. Darba vietā iefiltrējušās sadzīves lietas sāk tur izskatīties aizvien dabiskāk. Rezerves drēbes, higiēnas preces, kosmētika un citas personīgās lietas dzīvošanai darba vidē iedzīvojušās diezgan ērti. Pirkumus sāku jau pieņemt ar kurjera starpniecību, turklāt ne mājas adresē, bet gan slimnīcā, jo nevaru paspēt veikala darba laika ietvaros iegādāties sev interesējošās preces. Arī cilvēciskās attiecības tur rit savu gaitu. Lai kā negribētos atzīt, bet slimnīca pilnībā attaino agrāko laiku sociālo kopienu pirmssākumus. Mēs esam viena liela ģimene ar visām no tā izrietošajām sekām.

Transportētājs (entuziastiski): "Gulies ratos, brauksim uz izmeklējumu!"
Pacients (visai vienaldzīgi un ar trulu skatienu): "Mmm..mmm...mmmm...."
Transportētājs (mazliet jau nervozi un skaļi pa visu Uzņemšanas nodaļu): "Tev galvā caurums!"
Pacients (izskatās tikpat ieinteresēts kā pirms tam): "Mmm..mmm...mmmm...."
Transportētājs (ar ļaunu smiekliņu un smīniņu, lepni): "Un vispār zeķē tev arī caurums."

Manas mīļākās smaržas, ko lietoju jau 8 gadus, izņemtas no apgrozījuma. Veikalu plauktos mītošās aromātu pudelītes absolūti neuzrunā. Tagad staigāju, smaržojot pēc nekā. Ja vien būtu kāds labdaris, kas tās kaut kur atrod un atgādā, novērtētu ne pa jokam.

Miesa piesātināta ar kafiju. Baltās sienas atbrīvotas no vientuļajiem tēliem un simboliem. Uz galda dūc dators. Stūrītī rūgst papīru vāls, kas ik pa laikam iečīkstas, liekot tam uzmest acs kaktiņu. Strādāt negribas. Gulēt arī ne. Rītdien dežūra. Arī to negribas. Gribas vasaru, bezrūpību un neko nedarīt. Manam dzīvoklim patiešām noderētu kāds ļauno garu izdzinējs vai vienkārši fen-šui lietpratējs.

Šī mēneša laikā jau piektā plānotā, apjomīgā, vairāku stundu ilgā operācija pārvēršas par "open and close" pasākumu. Atverot vēderu, pilns ar metastāzēm, audzējs inoperabls. Karma?