#22
« previous entry | next entry »
Jan. 23rd, 2013 | 10:21 pm
Kārtējās gandrīz 2 aizvadītās diennaktis slimnīcā. Tā vien šķiet, ka vakars pasteidzas tik ātri, lai tikai nākamās dienas lēkts paspētu pilnvērtīgi izbaudīt gaidāmās darbdienas sākumu. Darba vietā iefiltrējušās sadzīves lietas sāk tur izskatīties aizvien dabiskāk. Rezerves drēbes, higiēnas preces, kosmētika un citas personīgās lietas dzīvošanai darba vidē iedzīvojušās diezgan ērti. Pirkumus sāku jau pieņemt ar kurjera starpniecību, turklāt ne mājas adresē, bet gan slimnīcā, jo nevaru paspēt veikala darba laika ietvaros iegādāties sev interesējošās preces. Arī cilvēciskās attiecības tur rit savu gaitu. Lai kā negribētos atzīt, bet slimnīca pilnībā attaino agrāko laiku sociālo kopienu pirmssākumus. Mēs esam viena liela ģimene ar visām no tā izrietošajām sekām.