| apnicis sūdzēties |
[Dec. 18th, 2025|03:56 pm] |
|
|
|
|
| Comments: |
Jā, jo ilgāk kaut ko atliek, jo grūtāk izdarīt. Laikam izjuka pārgājiens 2016. gada rudenī. Tad Baltajā naktī kaut kad nojuka. Un pēc kovida izolācijas laikam man bija sajūta, ka nemāku draudzēties. Tā ka šeit manas inociatīvas trūkums, jo esmu diezgan vīlusies sevī. Bet es labprāt tevi kaut kad satiktu, tikai es negribu būt virspusēja. Tev taisnība, ka draudzība ir darbs un uzticēšanās. Bet ar pēdējo man lielas grūtības. Bet es cilvēkus neaizmirstu, tāpēc labi, ka vismaz no cibas varu uzzināt, kā tev iet. Bet nu var būt spocīga sajūta, ja tikai kāds komentē, bet nevar parunāties aci pret aci.
kovids visus ir atsvešinājis, arī radus un tradīcijas.
kā tu to domā "virspusēja"? par vilšanos sevī ir cits temats, ne cibas.
Kaut ko bezsakarā muldēšu, kā parasti notiek, kad satieku cilvēkus, jo negribas par sevi stāstīt. Bet varbūt ar tevi tā nebūtu, jo esam nedaudz pazīstamas. Varbūt varam riskēt janvārī satikties, ja ir laiks un vēlēšanās?
Ļoti sen neesmu bijusi uz dzejas vai prozas lasījumiem, labprāt aizietu kopā. Varētu gan parunāt, gan paklusēt.
Noteikti sarunāsim, pat ja janvāris ir tāds klusāks laiks, bet nu noteikti būs kādi interesanti lasījumi. Arī uz kādu labu izstādi varam kopā aiziet. | |