| visbriesmīgākais ir tukšums |
[May. 22nd, 2025|09:33 pm] |
dzeru tagad zāles paaugstinātu devu, it kā tās atrisinātu manus bipolāros traucējumus. jā, ir vieglāk, bet...
nav ar ko parunāt. ja ar vīru uzsāktu jebkādu sarunu, no viņa puses būtu tikai jautājums, vai esmu piedzērusies un ko es gvelžu savus upura murgus un alkoholiķu vecāku atraugas, cik viss slikti.
aizveros.
man nav ar ko parunāt par savām sāpēm un mokām pēc tēva un mātes nāves, pēc Fejas nāves. jo tie ir tikai alkoholiķu murgi.man nav ar ko parunāt par savām sajutām, kuras ir šobrīd, jo ja sāku, tad arī uzreiz tās tiek noliktas kā alkoholiķu vecāku atraugas.
es vēlos visam salikt punktiņus. bet tad tas viss jāizrunā... ja nav ar ko, jo laikam jau esmu tik riebīgs cilvēks, kuram nav draugu, tad atgriezīšos šajā platformā nosacīti anonīmi izteikt cenzēti visu. |
|
|
| Comments: |
Briesmīgi, ka tā ir, jā.
Es rakstu atsevišķā teksta failā.
Tas ir skumji, ja nav nrviena, kas klausās, tā ir tava pasaules, tava realitāte.
Būs jātaisa bezmaksas biblioterapijas atbalsta grupa. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}