Esmu piecēlies nakts melnumā, saule leks tikai pēc stundas, lai izmēģinātu, kas tas ir par zvēru - rogainings. Tiesa, šobrīd nolādu to mirkli, kad nolēmu pieteikties, jo sasodīti nāk miegs, un nogurums nav atkāpies jau kādu nedēļu. Tas tā, visai aptuveni, jo, kad tas sākās, neatceros, taču nevar būt, ka tāds jau piedzimu.
Vakaros, tā vietā, lai ietu gulēt, rokos internetā, meklējot, ko tādu vēl paklausīties. Te es sāku rakstīt, ko un kāpēc atradu un klausīšos, taču tad sapratu, ka tas kādu varētu aizvainot, tāpat, kā izpušķotas eglītes, tāpēc politkorekti būtu sīkākās detaļās neieslīgt.

Skorsēze, protams, ir liels meistars, taču, noskatījies abas filmas vienu pēc otras (nevis vienā piesēdienā vienu pēc otras, bet tā, ka pa starpu nebija neviena cita), Tarantīno uzvar visai pārliecinoši.

Cita starpā Olimpijas sportland outletā sieviešu Mizuno Wave Rider 19, 20 un 21 oar 28 (!!!) eirām. Ja būtu vīriešu un mans iznērs, piepirktu visam atlikušajam mūžam.

Kad meita atsitusies tēvā:
- Sveika! Mani sauc Krišjānis. Es studēju ekonomiku...
- Ai! Man nan laika!

Šodien mani iepriecina cibas tulkingpersona, kura apkalpo Sony Chanel izplatītāju - seriāls Privātās acis.

Spotify release radar šodien ieteica klausīties Pučīni.

Brit Floyd vakar sagādāja visnotaļ patīkamas emocijas. Nenoliegšu, ka pirms biju visai skeptiski noskaņots, taču vakara gaitā izdomāju sev attaisnojumu - galu galā mēs taču nežēlojamies, ka pie klavierēm nesēž Bahs vai Šostakovičs.

Divas stundas gandrīz nepārtrauktu kaujas ainu. Visai kvalitatīvi uzņemtu, un tomēr....

Nepagāja pat nedēļa kopš pulksteņa pagriešanas, kā organisms jau pārkārtojies un no rīta kategoriski atsakās celties pēc modinātāja signāla.

Tā diena, kad tavs rezultāts ir otrais sarakstā, uzreiz aiz Dmitrija Serjogina. Nu labi, tas ir tikai Stravas segments, nevis oficiālas sacensības, un tomēr.

Vēl 4 km un 11 minūtes.

Ko tādu lai šodien paklausos?

Divi simti pirmais, divi simti otrais - Rīga, Kazdangas iela. Deg dārza māja. Numurs nav zināms.

Upd. Viņi apāva kājas un, sirēnām kaucot, aizbrauca pirms paguvu uzrakstīt tos pāris teikumus.

Šodien man izdevās tas, ko varonīgi, taču neveiksmīgi, mēģināja HIMYM varoņi vienā no otrās sezonas sērijām - neuzzināt spēles rezultātu, lai pēcāk to noskatītos ierakstā. Un tā, pēc tam, kad visu dienu biju dīdījis "jaunos" topošos ilustratorus, ar baudu noskatījos, kā japāņi pieveic īrus. Man nekas nav pret īriem, taču nevar neapbrīnot jāpāņu apņēmību un cīņas sparu, ik pa četriem gadiem sarīkojot kādu sensāciju.

Artis Kampars
LAIKS MAKSĀT
Nebūšu oriģināls. Grēta Tūnberga ir zvaigzne, par viņu un ap viņu izsakās ikviens, kuram nav slinkums un kuram ir iespējas izteikties, neraugoties...
Atvainojiet, bet arī šeit esmu manījis pieminētu kaut kādu Grētu, tāpēc atļaušos pārfrāzēt klasiķus un jautāšu Who the fuck is Grieta?

Ja Klints Īstvuds pamanījās vienās dekorācijās nofilmēt Mūsu tēvu karogus un Vēstules no Ivodžimas, ja nu kāds nav redzējis, iesaku, tad Netflix to visu pārspēj vienlaikus piedāvājot Criminal: Unated Kingdom, Criminal: France un Criminal: Germany. Varbūt ir vēl kāds kriminālis tajos pat interjeros, tā uz sitienu acīs neiekrita. Vai man vienam šķiet, ka tas ir pilnīgs absurds?

Upd. Criminal: Spain

Tā kā nevienam TV raidījumam neliekos gana interesants, tad ik pa laikam intervēju pats sevi. Cita starpā mēdzu apjautājos kāpēc tu skrien. Parasti stāstu kaut ko par prieku kustēties un tamlīdzīgu sviestu. Bet, ja tā godīgi, drīzāk tāpēc, ka tā ir viena no divām jomām, kas man padodas, t.i. kurās bez īpašas piepūles varu sasniegt ne tuvu izcilus tomēr pieklājīgus rezultātus.

Vai bijāt ievērojuši, ka kafejnīca, kurā garmatains Bārnijs savā pirmsuzvalku laikā izkaidē apmeklētājus ar dziedāšanu, ir tas pats Central Perk, tikai ar citādāk iekārtotu interjeru?