Apēdu divas šķēles bezvārda rupjmaizes ar Adela margarīnu. Nē, nu kaut kāds vārds jau tai bija, pirms izmetu etiķeti šmucspainī. Tagad tur tas atlikušais kancītis dirn uz šķīvja kā tāds bārenis. Tad iedomājos, ka jāiedzer tēju. Uzliku vārīties ūdeni, paņēmu krūzi, karoti, sabēru visu kā nākas. Kad ūdens uzvārījās, jau grasījos liet to krūzē, bet pamanīju, ka esmu iebēris kafiju. Ieraduma spēks.