Nu jau es te kādu laiku esmu nodzīvojis un ir pamats šādiem tādiem secinājumiem. Visumā jauki, klusi un mierīgi kaimiņi. Ne salīdināt ar vecās mājas plenčiem un 20-gadīgiem sadzīves narkomāniem, kuri vai nu delīrija lēkmē vai ko saostījušies naktī modināja brēcot, lai palīdzu, ka šos slaktē nost. Šitie vismaz ir klusi. Bet sivēni gan. Nez, kas viņiem te trepes slaucīja, pirms mēs ievācāmies. Blakusdzīvoklī vispār ekselents pārītis ar bērnu. Tā jau dikti nu smalki, bet paraduši atkritumu maisu atstāt kāpņu telpā. Labi vismaz, ka nu sīcis pāsācis uz poda sēdēt un nu vairs visu sabiedrisko telpu gaisu uzlabo piepļūtītu pamperu aromāts.
Ar bleķa durvīm arī dīvaini. Kāda jēga bija tās likt kāpņu telpai, un kodu atslēgu arī, ja kāds par visām varītēm cenšas tās nofksēt un turēt atvērtas cauru dienu. Tad jau  nodosim metālūžņos, bet par iegūto naudu sarīkosim pikniku.