Meklējot palīdzību pa linux forumiem un čata kanāliem, uzdūros kaut kādām viņu tusiņa bildēm. Nē, nē, nepadomājiet, nekas tāds tur nebija, nekāds alkohols, nekādas meitenes. Nu labi, varbūt arī tur bija kāda meitene, bet precīci to neviens nepateiks - absolūts uniseks. Vienvārdsakot, sēž viņi ar savām nošu grāmatām un skatās ko galvenais pingvīnēns demonstrē uz projektora ekrāna. Nevilšus pievērsu uzmanību stāvu komplekcijai, kas tiecās uz galējām vērtībām abpus tai, ko mēdz dēvēt par sportisku, un klusi, bet stingri sev noteicu, vecīt, da nu jego nafig, kopš nefotografē tu svaigā gaisā esi bijis tikai tik cik aiziet līdz autobusa pieturai un atnākt no tās, izej labāk paskriet, uznāks lietus, tad varēsi sēdēt te un urķēties! Tā nu es tur lēnā garā tipināju ap dīķi, vienā galā, kur improvizētā pludmalē izlaidušies patukli meitiesi sūca aliņus, mēģināju pārvietoties sportiskākā solī, bet otrā, krūmu aizsegā cenšoties atvilkt elpu, jo ej nu sazin vai man te mājās vēl kāda validola tablete mētājas. Vispaŗ nebija sliti. Nebūtu slikti arī vienkārši aiziet pastaigāt. Taču, kopš visi apkārtējie kartupeļu lauki pārtapuši par induustriālajim parkiem, bet kūdras purvi - par ekskluīviem privātmāju ciematiem, nav nekāda prieka pārvietoties pa apkārtni. Ja nepakļūsi zem fūres, tad kāds džips jau nu noteikti uzbraus.Bet, ja ar pirmo reizi netrāpīs, apgriezīsies un mēģinās vēlreiz.