Reizēm, drēgnos un garos brīvdienu vakaros man patīk iedomāties, kā dažu uzņēmumu vadītāji vai mārketinga menedžeri, stundas laikā piekto vai sesto reizi redzot un dzirdot savu firmu apnicīgās reklāmas, pēkšņi apjēdz savas eksistences bezjēdzību, pieceļas no dīvāna, aiziet uz virtuvi un uzšķērž vēderu ar zivju nazi.