Virsnieks deva pavēli "mierā!", tad "brīvi!" un visbeidzot "izklīst!". Tad viņš piegāja pie pārīša, sasveicinājās un aizcināja  valsēt. Daiļā dejotāja pasmaidīja un neuzkrītoši paskatījās uz alva zaldātiņa vienīgo kāju. Nabadziņš nevarēja dejot.
Tad  alvas zaldātiņš piegāja pie virsnieka un lūdz, lai tas padejo ar vaska meiteni viņa vietā. Virsnieks aptvēra ar roku daiļās dejotājas vidukli un jau grasījās uzsākt valsi, kad pulkstenis nosita seši, vēstot par jaunas dienas sākumu.
Kad pulkstenis atkal sita divpadsmit nākamajā pusnaktī, virsnieks un dejotāja turpināja deju. Un svinības atsākās no jauna - nu jau kā klibā zaldātiņa un skaistās vaska dejotājas kāzas.

Hanss Kristians Andersens. Pasakas. Tulkojusi Inese Krastiņa. Apgāds Zvaigzne ABC. ISBN 9984-37-156-5