No rīta sabēru šoferīša izdoto atlikumu žaketes krūšu kabatā. Pēcāk, jau pa ielu ejot, kad sametās karsti, praķīti pārmetu pār roku. Cik atminos. Nu tās kapeiciņas guļ kaut kur parka zālītē. Nav pirmā reize. Un ja vēl pieskaita veikalā pie kases atstātās apmaksātās preces... Līdzpilsoņi varētu uzcelt man pieminekli, vai vismaz uzlikt piemiņas plāksni "Šeit dzīvoja un grašus zemē kaisīja ievērojams filantrops tāds un šitāds".