Tā vien šķiet, ka atlikušais mūžs būs janodzīvo bez kabačiem, jo kā lai pie tiem tiek, ja "vīrišķie" un "sievišķie" visu laiku zied pretējās fāzēs un nekad vienlaikus. Ja vieniem gadās, ka nesāp galva, tad otriem nestāv, un otrādi. Vai arī jāapsēj uzreiz hektāri nevis viens puķupods.

Šodien visi mani pamana ceļa malā un piedāvājas aizvest, kā no agra rīta sākas, tā līdz pašam vakaram. Un, ja no rīta kolēģe būtu tā kā vairāk vai mazāk saprotami, tad vakarā sveša sieviete visai pārsteidzoši. Pieņemsim, ka tas bija tāds kā pay it back vai nav vienalga par ko, kas apbrīnojami ātri apgājis apli. Lai nu kā, vēlreiz paldies!