Vai atminaties, reiz par braucienu sabiedriskajā transportā bija jāmaksā tik maz, ka tas vienmēr bija stāvgrūdām pilns, un katrā pieturā centās iespraukties vēl kāds, un, kad durvis nu nekādi vairs nevarēja aizvērt, šoferītis sāka braukt ar neaizvērtām, tad lika pa bremzēm, un visi sakrita čupā, un pēkšņi gan durvis varēja aizvērt, gan parādījās vieta, kur nākamajā pieturā vēl kādam iespraukties?