Cik vien tālu aizsniedz skats, vienīgā kustība ir no augšas uz leju, varbūt nedaudz ieslīpi. Ik pa laikam gadās kāds virpulis, kad gaisu sakustina tauriņa spārnu vēdas Ķīnā. Vairāk gan sliecos domāt, ka tās varētu būt ziloņa ausis. Piezīme sev: neaizmirsti, ka rīt jāceļas un jābrauc uz darbu! Pat ja te nekādas dzīvības izpausmes tā arī neparādīsies. Vai jūs kādreiz pārlasāt piezīmes sev? Es nekad. Grāmatzīmes pārlūkprogrammā, piezīmes uz lapiņām, plānotājā vai datorā tā arī nomirst aiz vientulības un pamestības. Vai varbūt pašas no sevis vairojas kā pelējums? Varbūt kādreiz jāiemet aci un jānoskaidro. Taču būs drošāk, ja kāds no rīta piezvanīs un pamodinās!

Atgādinājis sev, ka nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs, apliku šalli, uzvilku cimdus un ar kūpošu kafijas krūzi apsēdos pie datora.
Šo es rakstu novilcis labās rokas dūraini, bet tūlīt pat vilkšu atpakaļ.