Vai atceraties, kad Parex gāja uz grunti un katras nelaimes neatņemamā sastāvdaļa sadomāja to glābt, pēkšņi atklājās, ka K. un K. visu laiku saņem ahūnus procentu maksājumus. Troksnis bija pamatīgs, žurnālisti spļāva uguni, politiķi raustīja valodu, ļaudis bija sašutuši, banku pārņēma valsts. Varēja domāt, ka ieviests ordnungs. Un tad, t. i. šodien lasu ziņās, ka nupat pārstās maksāt K. un K. viņu paaugstinātos procentus. Cik gadi pagājuši? Lai neņem ļaunā Dievs, bet nupat viņa dzirnas, kas lēnu maļot, zaudēja vietu Ginesa rekordu grāmatā.

Pamazām sāk šķist, ka futbols nebeigsies nekas. Nav tā, ka nepatīk vai nav interesanti, taču tā ir pārāk daudz, jo, galu galā, dzīvē ir vēl būtu 100 un 1 lieta, ko pasākt.