27 Marts 2014 @ 11:23
 
Nu, lūk! Saaukstēšanās sindroms, vīruss, sievuss, iesnas vai jel kas cits, kas tas varētu būt, ir tik pat kā uzveikts, un pasaule vairs nešķiet kā smilšpapīrs pret jēlu miesu. Vairs nekaitina gaisma, rakstīts vai pateikts vārds, cilvēku sejas un matu krāsa.
Bet vēl savārguma nomāktā noskaņojumā pabeidzu pirmo, un droši vien pēdējo, iepazīšanos ar Maikla Dobbsa daiļradi. Nevainīgo pieskāriens - neesmu drošs, vai pareizi tulkoju grāmatas nosaukumu latviski, kaut kas uz to pusi. Tīšām neņēmu lasīt Kāršu namiņu, lai nebojātu iespaidu par seriālu, jo, kā labi zinām, kino taisītāji ir duraki un vienmēr visu sabojā... Tad es jums teikšu, ja tajā seriālā ir kaut kas labs, tad tas nāk no Kevina Speisija un scenāristiem, jo rakstnieks Dobbs ir gaužs vārgulis. Ja kāds izdevējs sadomās izdot latviski, un uz vāka uzrakstīs kaut ko no tradicionālā "Izcilais bla-bla-bla...", iespļaujiet viņam sejā!
 
 
27 Marts 2014 @ 18:42
 
Bija tāda forša dziesma, Fomins lai dziedāja. Meitenei kafejnīcā. Un tai bija tādi zīmīgi vārdi Slikta dūša Jums šovakar/ Slikta kā... Tālāk neatceros.
Laikam par piektdienas vakaru, ne?