World War Z. Uzreiz paziņoju, ka gribētu noņemt cepuri filmas veidotāju priekšā, taču, tā kā gaisa temperatūra par spīti gadalaikam turas plusos un dzīvoklī pieslēgta apkure, neeesmu šorīt to uzlicis. Par ko? Par to pašu, ka īpaši nevelk gumiju, bet uzreiz 7. minūtē sākas zombiju uzbrukums, mirgojošs ekrāns, spiedzieni un viss cits, kā dēļ mēs tik ļoti mīlam kino. Tā teikt, bez gariem ievadiem, jo mums nav dziļas domas, ko jums pavēstīt, uzreiz pie ekšena un specefektiem. Radošais piegājiens nedaudz atgādina Resident Evil 4, kur arī Mila Jovoviča uzreiz sāka močīt puvekļus, bet tur tas nepārsteidza, jo visa priekšvēsture droši vien tika izstāstīta pirmajās 3 filmās. Kā tur Milai veicās, nepastāstīšu, jo līdz galam nenoskatījos. Arī Breda Pita varonīgo cīņu vēroju tikai līdz 21. minūtei, un arī tikai tāpēc, ka pa nakti telefonam pats no sevis bija uzinstalējies Android 4.3, un es izmisīgi meklēju iespēju atslēgt pārspīlēti spilgtās krāsas, aizmirsis izslēgt TV. Ceru, ka ar šo kinopastāstu nevienam nesabojāju kinoskatīšanās prieku, jo tur palika 90 minūtes, ko aizrautīgi vērot. Filmai prognozēju daudzas jo daudzas kinoakadēmijas balvas. Bet grāmatas autoram, jā, filma uzņemta pēc grāmatas, nevis datorspēles, Pulicera prēmiju.