Ik rītu bažīgi palūkojos logā, vai nav uzsnidzis sniegs. Nē. Zeme ir apsarmojusi, kas to vairs atceras kad lijušā lietus atstātās peļķes pārvilkušās ar plānu ledus kārtu, bet sniega vēl nav. Labi, es nodomāju, vēl viena diena. Vēl ir cerības, varbūt viss vēl nav galā, un mēs izdzīvosim.

Ilgu laiku domāju, ka daļa cibiņu ir dīvaini. Taču tagad, iepazinies ar Avotu, skaidri apzinos, ka mums ir nepieciešami džedaji, un vairāk kā jebkad.