Laikam esmu pagalam vecmodīgs, bet man tomēr vairāk iet pie sirds vecais labais jaunkundžu pikaplains ar nomestu nēzdodziņu, un nevis kā šodien... Braucu autobusā, nevienu neaiztieku, vēl vairāk - pat nesēžu (kopš cibas jūzere kuršganatcerasviņasvārdu, paziņoja, ka nekniebjas ar tiem, kuri sabiedriskajā transportā sēž, zinātnes vārdā upurēju savas kājas, un nu varu autoritatīvi paziņot, ka arī tiem, kuri stāv kājās neviena nokniebties nepiedāvā), tātad, stāvu stūrī, lasu savu lubeni. Pie durvīm tirinās kaut kāds jaunietis. Pēkšņi viņa virzienā aizlido pusotrlitrene. Pilna. Un tai pakaļ blonda jaunuve. Tomēr spēkus viņa nebija aprēķinājusi pareizi, ne vien līdz jauneklim neaizmeta, bet gandrīz man uz kājas uzmeta savu mangali. Vai everestu. Vai apinīti. Vai es pētīju etiķeti?