Kamēr plosījās krīze, dzīvojām klusi um mierīgi. Varbūt vakaros tumsā bija bail iet mājās pa tukšajiem gaiteņiem, bet toties nebija jābaidās aiziet, es atvainojos, pačurāt. Toties tagad... bļāviens, nu kā var aizdirst garām podam!? Un, tā kā agrāk nekas tāds nenotika, jādomā, ka vainīgais/ie nāk no kāda jaunpienācēju kantora:
1) igauņu loģistikas kompānijas;
2) amerikāņu programmētāju kantora;
3) zviedru arhitektu biroja.