Auksts. Uzsnidzis sniegs. Šaubu nav, ka tuvojas Ziemassvētki. Pilsētas tēvi izdzinuši ielās vīrus sarkanās ķiverēs izrotāt Ziemassvētku kokus. Jā, jā, pēkšņi uznākušā sala atsaldētās cīnītājas par valodas tīrību un tautiskajām tradīcijām (man gribējās ierakstīt dolbonūtās bābas, taču šoreiz atturējos) tūlīt pat steigs ierakstīt n_komentāros vai savā cibā, ka rotā eglīti un nevis Ziemassvētku koku, Ziemassvētku koks esot burtisks tulkojums no angļu valodas. Uz ko es viņām atbildētu: A nekā! Ko jūs iedomājaties? Ka es egli no liepas neatšķiru? Labi, šobrīd es Tos Kokus pēc kailsilueta varbūt arī neatpazīstu, toties labi atceros, ka vasarā tajā vietā stāvēja liepa. Tā lūk!

Latvieši (un Latvijas krievi) ir lepna tauta. Tad, kad pasaka lai brauc tramvajā par velti, speciāli raks no kupenas tur pamesto auto, lai tik kāds nepadomā, ka nabags vai skops. Tā lūk tagad pat sastrēgums uz sliedēm.

(..) разница между феей и ведьмой - это вопрос возраста и внешности.