Pārsteigts pamanīju, ka Melngalvju namam sētas pusē parādījusies sēta. Krievu tekstos un filmās šajā vietā parasti sekotu iespraudums: "Atvainojiet par kalambūru!" Savādi, jo citiem neko tādu neesmu novērojis. Lai nu kā, atvainojiet! Sēta, atgriezīsimies pie tā, ar ko sāku, nevis tāda simboliska, lai iezīmētu teritoriju vai apgrūtinātu kājāmgājējiem pārvietošanos pa taisnāko līniju, bet pamatīga, metrus 3, varbūt nedaudz pārspīlēju, augsts žogs. Tās iekšpusē rosījās apsargi sarkanās beretēs un pikseļainās vējjakās, bet netālu bija novietota militārās policijas auto. Ceru, ka šobrīd neizpaužu valsts noslēpumu? Bet varbūt kāds izpaudīs, kas tur notiek?

Citkārt visi tie, kuri, autobusā iekāpuši, tūlīt metas komunicēt internetā, izmantojot tekefonus, izskatās... nē, ne savādi, jo tādu ir daudz, bet mazliet jukuši gan. Un es to skaitā. Bet tad es atceros Robčiku, kurš vakarā atgriežas ierāvis un uzspiež savu sabiedrību un skaļas sarunas, un nodomāju, ka labāk lai čato telefonā. Varbūt jāierāda viņam ciba?